Vējā izkliegtie čuksti asi griež

Plaukstās dūjas ārdās.

Ārprāta virpulis pārņem.

Es lūdzu tevi

Zemei spēka nav .

Izteiktie vārdi runā paši

Es nespēju, nespēju lūgt.

Piedod man, bet es to nespēju.

Kliedzot čuksti mani tur

Galvu noliecot tuvu zemei

Es jūtu tās smaržu

Tev tumsā neviens nepiedos

Debesīs un uz zemes lūgs par tev

Tie čukstus slāpēt spēs

Kliedz, kliedz cik spēj, ārdies kā neprātā vējš

Es nebūšu tava

Gribi to vai nē...

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit