VIŅA: Mums nekad nebūs gana. Mums nekad nepietiks. Pat tad, kad līs pāri malām, mēs kliegsim – vēl, vēl, dodiet vēl! Tādiem badīgiem saucējiem arī top dots. Visa kā – baudas, prieka, līksmes. Tikai ne sāta. Kāds profesors lekcijā reiz teica, ka šādas vēlmes esot cilvēces vienīgais virzītājspēks. Viņam bija gara, nekopta bārda, smakojoša elpa un es viņam nenoticēju. Un pareizi darīju – tā sacensība, ko esam iesākuši nudien neved uz progresa pusi. Mēs grābjam, slepus lūkojoties viens otrā, kļūdami greizsirdīgi par otra panākumiem un pamazām zaudējam visu, kas mums reiz piederējis. Vissāpīgāk ir pazaudēt mīlestību, taču tai, kā zināms, nav vietas kaislību atvarā. Vakar pat – pēc divu stundu ilgas mīlēšanās viņa pusaizmigušās lūpas pamanījās nočukstēt – gribu sievieti… es apvainojos un aizvilkos gulēt uz otru gultas galu.

VIŅŠ:
Vēl pāris stundas un varēs nodot maiņu. Grūta nakts - kā satrakuši no pirmās saules… visas nakts garumā šie kaisles pārņemtie pārīši… visu laiku atrāva no jau tā tik garlaicīgās Haidegera un Jaspersa sarakstes… toties jo vairak klientu, jo vairāk naudas manam sapnītim par Taiti… mūsdienu Gogēns, ha… tas man izdosies… viena no nakts viešņām likās kaut kur dikti redzēta… vai tik nebūs kāda no manam bijušajām studentēm… labi, ka neatpazina savu bijušo profesoru nakts portjē ampluā… tad nu gan es nezinātu, kur acis likt… vēl tikai dažas nedēļas un varēšu posties… dabiski, ka bez bārdas viņai nebija tik viegli atpazīt… šodien esmu nedaudz satraukts no pāruzbudināto sieviešu apmeklējumiem… pat pašam sakārojās nedaudz pablēņoties… labi, ko tur, jāpiebeidz grāmata…

VIŅA: Tā, nu tas ir nodarīts. Martins ir prom un nekad vairs neatgriezīsies – lai jau skrien pie tām citām, kuras mācēšot viņu piepildīt… laimīgu taciņu!… Pie velna! Stulbi tomēr… Noīrēju šo numuriņu uz trīs dienām, samaksāju iepriekš – ko man te tagad vienai… mīlestība… bija?… nebija?… stulbi – bija… Kaut pakaļ skrien un lūdzies, lai nāk atpakaļ… viņa siltumu un mitro mēli… sviedru lāsītes starp lāpstiņām… Shit! Jābeidz gaudot! Tāpat nekādas jēgas… ”Vai jūs man neatnestu glāzi viskija?” Ko viņš tik stulbi blenž? “Nē, es neesmu noskumusi un raudājusi arī nē. Es gribu tikai iedzert. Lejiet pilnu. Tā lai plūst pāri malām. Visam ir jābūt nedaudz vairāk kā spējam izbaudīt.” Kas ir? Vai viņš nemaz netaisās kustēties? “Tā nu nemaz nav jūsu darīšana. Priecājieties, ka nepaprasīju visu pudeli. Un zemenes. Zemenes arī atnesiet. Tikai ne no ledusskapja. Pilnu šķīvi.” Dīvains tipiņš – izskatās pašpārliecināts, bet mīcās tā, it kā būtu viņam piedāvājusi pārgulēt… “Nē, es negatavojos apglabāt. Es upurēšu. Un, ja jūs nepasteigsieties, kļūsiet par manu jēru…”

VIŅŠ: Tagad viņi sāks pamazām tīties… pirmais jau aizdrāzās kā pārbijies no ieraušanas nakts atvarā… vēl viena nāk… atkal jāceļas un jāver vaļā durvis … kaut kas nedzirdēts! Pieprasa viskiju… es neesmu kafejnīca… kafejnīca jau ciet… ja tik neizturami gribās, es jau varu ieliet no savas pudeles, kaut arī man viss sarēķināts uz nedēļu, bet nekas - pusi glāzes jau nav žēl manai bijušajai studentei, kura, kā redzams, mani joprojām neatpazīst… pilnīgi satrakusi, pieprasa pilnu glāzi… ja es te visām katru nakti liešu no saviem krājumiem, tad uz Taiti aizbraukšu tikai pēc vairākiem gadiem… pārdzīvo, laikam vecis aizlaidies… es jau varētu mēģināt viņu aizstāt, tikai sen kā neesmu to darījis… biju noskaņojies atsākt ar taitietēm… kādas zemenes… ko viņa klaigā… kāds jērs… pārlasījusies Kirkegoru ar visām viņa upurjēru teorijām… ”zemeņu nebūs, esmu gatavs kļūt par jūsu jēru”…

INTERMĒDIJA: Viņš paņēma divas glāzes un pielēja tās līdz pusei ar viskiju. Viņa nicinoši nosprauslojās, pārlēja otras glāzes saturu pirmajā un neatraudama lūpas izdzēra līdz pat dibenam. Tad izrāva pudeli no pārsteigtā portjē rokām un turpināja dzert no kakliņa. “Dzīvē vajag izbaudīt visu. Līdz galam,” viņa nožagojās un atmuguriski iekritusi gultā aizmiga. Nodevis maiņu, viņš aizgāja līdz tuvējam restorānam un pasūtīja jēra karbonādi. Ar rozmarīnu. Apēdis tikai pusi porcijas, viņš izvilka no kabatas tūtu ar samīcītām zemenēm un atstāja uz galda līdzās dzeramnaudai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit