Ja runājam par citām vitāli svarīgām lietām, proti, ēšanu un putnu pētīšanu, tad arī ar to man galvaspilsētā bija grūtības. Esmu pieradis pie sava piemājas kioska, kur viss ir kompakts un svēteļa knābja attālumā aizsniedzams. Te man bija smagi jānopūlas, kad iegāju Saulaines lieluma veikalā, kur nevarēju atrast elementāru iesala dzērienu un brētliņas garšvielu maisījumā. Beigās apmaldījos un nolēmu vairs tur neatgriezties. Tagad pārtiku vedu no Saulaines.
Aiz pieraduma no rītiem pēc vingrošanas veroties pa logu biju smagi vīlies, jo cerētās zilgalvainās zīlītes vietā es ieraudzīju kārtējo vārnu ar amputētu kāju. Arī šajā gadījumā radu risinājumu un tagad pie aizkariem esmu piekāris dažus Saulainē pirms pāris gadiem ligzdā atrastos melnā strazda mazuļus, kuri man visus šos gadus speciāli sagatavoti bija saudzīgi glabāti sērkociņkastītēs.
Rīgā vēl jāpavada pāris gadi, bet jau tagad zinu, ka atgriezīšos pie savām sirdslietām. Esmu ieplānojis sakrustot stārķi ar dzeni, lai arī Latvija tiktu pie sava bioloģiskā ieroča.
Ar cieņu,
Ritvars Suseklis