Nedēļas nogalē tiekoties ar vēlētājiem Ventspilī, JL deputātu kandidāti veltīja asus vārdus esošajai Ventspils vadībai, paužot viedokli, ka tās darbs neatbilst Ventspils sauklim "Pilsēta ar rītdienu".
JL deputāta kandidāts Ēriks Martinovskis uzskata, ka jau desmit gadus Ventspilī ir "problēmas ar demokrātiju visos līmeņos un pašreizējā pašvaldības vadība ir salīdzināma ar Baltkrievijas režīmu".
Pēc Martinovska domām, Ventspils ostai jau tuvākā laikā draud lielas finansiālas problēmas, jo pēc viņa aprēķiniem 2003.gadā Ventspils brīvostas kredītu apjoms sasniedza 35 miljonus latu un jau rodoties problēmas tos atmaksāt. Arī apstāklis, ka 40% pilsētas teritorijas ir ar brīvostas statusu, pēc topošā domnieka vārdiem, nedodot gaidīto atdevi pašvaldības budžetā.
Martinovskis paredz, ka pašvaldības budžetā no 2006.gada neizbēgami sāks veidoties budžeta deficīts, kas 2008.gadā sasniegs 2 līdz 3 miljonus latu. Ventspils domes Finanšu nodaļas vadītāja Inta Komisare šādus minējumus gan uzskata par nepamatotiem.
Cits JL deputāta kandidāts Aivis Landmanis (JL) uzskata, ka pašreizējā pašvaldības vadība ir nopietni kavējusi vairāku lielu investīciju projektu ienākšanu ostā, jo prakse, kad jaunajos uzņēmumos lielākajai daļai ir jāpieder pašvaldībai vai Ventspilī strādājošiem uzņēmumiem, atbaidot investorus.
Landamanis arī pauda viedokli, ka Ventspilī politisko uzskatu dēļ tiek diskriminēti uzņēmēji, neslēdzot ar tiem līgumus par uzvarētiem konkursiem. Landmanis uzskata, ka arī ogļu energostacijas projektā pašvaldībai nebūtu jāiesaistās, tomēr tas tiekot virzīts, lai iegūtu kāda sīka cilvēku grupa. Minētā iemesla dēļ arī tiekot kavēts vēja ģeneratoru parka projekts Ventspils rajona Tārgales pagastā.
Deputāta kandidāts Jānis Berķis uzskata, ka pašreizējā vadība arī pārdomāti nestrādā kultūras jomā, ko apliecinot pustukšās zāles kultūras pasākumos. Arī viņa pārstāvētās privātfirmas "N un J" organizētie bezmaksas kinoseansi esot slikti apmeklēti.
Berķis uzskata, ka patreizējā pilsētas vadība liedz jaunatnei piedalīties dažādu pasākumu rīkošanā, bet to politiku un organizāciju uztic "vecāka gada gājuma cilvēkiem".
Agija Leimane tomēr atzina, ka pašreizējā pašvaldības vadība ir daudz darījusi, lai nodrošinātu mācību procesu Ventspils skolās, nodrošinot skolēnus ar bezmaksas mācību grāmatām, tomēr pietrūkstot daiļliteratūras un nepietiekošs esot datorklašu aprīkojums. Leimane uzskata, ka skolās vairāk būtu jāizmanto ārpusklašu darbs.
Savukārt Armands Zivtiņš (JL) uzskata, ka nopietni būtu jāizvērtē pašvaldības plāni būvēt virkni sporta būves pie skolām, jo ir jautājums, kas par to maksās. Viņš uzskata, ka šādu objektu būvniecībai jāpiesaista privātuzņēmēji, nevis pašvaldībai jāiegulda līdzekļi, "vairāk ir jādomā par pakalpojumu kvalitātes sniegšanu esošajās sporta iestādēs".
Deputāta kandidāts Māris Gipseris izteicās, ka, neizvērtējot citas iespējas, vieglprātīgi tikuši ieguldīti milzīgi līdzekļi pilsētas skeitarka izbūvē. "Šobrīd skeiparks ir vieta, kur jaunieši lieto alkoholu, rada bīstamu vidi," uzskata Gipsers.
Par šādu viedokli bija pārsteigts organizācijas "VEST", kas nodarbojas ar ekstrēmo sporta veidu popularizēšanu, prezidents Nauris Tālbergs: "Nesaprotu, kur radies tāds viedoklis par skeitparkā notiekošo, bet varu paziņot, ka nekas tamlīdzīgs skeitpakos nenotiek."
Visbeidzot JL Ventspils mēra amata kandidāts Ojārs Grīnbergs atzina, ka, vadoties no vēlēšanu rezultātiem, JL varētu nākties sadarboties ne tikai ar šo līdzšinējo vadību, bet arī ar citiem spēkiem, jo Ventspilī "nenāk līdzi lielā politika, bet jānodarbojas ar saimnieciskām lietām".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
