Atzīst par spēkā neesošu ‘Rīgas cirka’ ēkas īpašnieka testamentu

27.janvārī Rīgas apgabaltiesa atzina par spēkā neesošu Bīviņa testamentu. No Žildes par labu prasības iesniedzējai - Bīviņa atraitnei Sarmītei Bīviņai - piedzīti tiesāšanās izdevumi.

Kultūras ministrijas (KM), kas arī tiesājas ar Žildi par cirka ēku, advokāts Andis Raudiņš iepriekš sacīja, ka Žilde tomēr būtu uzskatāma arī par cirka ēkas īpašnieci, lai gan testaments atzīts par spēkā neesošu, jo viņai pieder zeme zem cirka nama.

Raudiņš sacīja, ka KM apstrīdējusi zemes dāvinājuma līgumu, tādēļ pastāvot iespēja īpašumu attiesāt. Patlaban kopā ar Žildi cirka ēka pieder arī Vilhelmīnei Mangalei un uz to varētu pretendēt arī Bīviņa atraitne Sarmīte.

Arī Latgales priekšpilsētas tiesa pērn atzina testamentu par spēkā neesošu.

Tiesas sēdē Rīgas apgabaltiesā tika noskaidrots, ka 1998.gada septembrī Bīviņš Žildes dzīvoklī liecinieku klātbūtnē parakstījis testamentu, bet pēc tam viņu Rīgas centrā notriekusi mašīna un Bīviņš vēlāk nomiris. Testamentu tiesā apstrīdējusi Bīviņa atraitne Sarmīte, uzskatot, ka šajā dokumentā nav pausta viņas vīra pēdējā griba.

Žilde tiesas sēdē apgabaltiesā uzstāja, ka Latgales priekšpilsētas tiesas spriedums neatzīt testamentu, ar kuru viņai Bīviņš novēlējis cRīgas cirka” ēkas, uzskatāms par nepamatotu un tāpēc atceļams.

Pēc Žildes domām, tiesa esot pieļāvusi būtiskas kļūdas - uzņēmusies eksperta lomu, nosakot, vai testamenta teksts ir montēts vai ne, lai gan atzinumu par to devuši eksperti. Tiesa esot arī nepamatoti apšaubījusi nopratināto liecinieku liecības un atsaukusies uz šajās liecībās fiksētām nebūtiskām pretrunām, kā arī nepamatoti novērtējusi testamentu kā likuma prasībām neatbilstošu.

Savukārt Bīviņas advokāts uzsvēra, ka Latgales priekšpilsētas tiesas spriedums nebūtu atceļams. Pēc viņa domām, par pamatotu atzīstams tiesas secinājums, ka nav ievērota likumā noteiktā testamenta forma. Pret šo secinājumu iebildumus izvirzīja Žilde un viņas advokāts.

Žilde tiesas sēdē nevarēja paskaidrot, kādēļ testaments, ar kuru viņai novēlēta “Rīgas cirka” ēka, nav apstiprināts pie notāra, lai gan dažas dienas pirms testamenta parakstīšanas privātā kārtībā Bīviņš pie notāra apstiprinājis dāvinājuma līgumu, ar kuru Žildei uzdāvināta zeme zem “Rīgas cirka”.

Žilde norādīja, ka dāvinājums uzskatāms par atlīdzību, jo Bīviņš bijis viņai parādā naudu, tāpēc viņi vienojušies, ka Žilde zemi zem cirka saņems kā samaksu. Laikā, kad pie notāra apstiprināts dāvinājuma līgums, bijusī cirka māksliniece jau zinājusi, ka viņai tiks novēlēta arī cirka ēka.

Žilde sacīja, ka Bīviņš labprātīgi parakstījis testamentu, ko iepriekš noformējusi viņa. Todien Žildei neesot ienācis prātā, ka Bīviņš gandrīz uzreiz pēc testamenta parakstīšanas pēkšņi ies bojā.

Kopš 1990.gada sākuma dažādās tiesās notiek tiesāšanās starp “Rīgas cirku” un bijušo cirka mākslinieci Žildi, kura gadu gaitā ieguvusi daļējas mantojuma tiesības uz zemi, kas atrodas zem “Rīgas cirka”.