Piemiņas pasākumā, kurā uzstājās Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, piedalījās ne vien ebreju kopienas pārstāvji, bet arī valdības ministri - integrācijas ministrs Ainārs Latkovskis (JL), tieslietu ministre Solvita Āboliņa (JL), Rīgas mērs Aivars Aksenoks (JL), Saeimas deputāti, ārvalstu vēstniecību pārstāvji, Eiropas Komisijas pārstāvis Endrjū Rasbašs un citi.
Kā uzrunā norādīja Valsts prezidente, nodedzinātā sinagoga ir liecība par trīskārtēju grēku - pret cilvēci, pret ebreju tautu un pret svētnīcu. "Te aizgāja bojā ļaudis kā uguns upuri ļaundabīguma un naida kultam, kas sākās ar ideoloģiju, kura dažus cilvēkus nostāda augstāk par citiem," sacīja Vīķe-Freiberga.
Pēc viņas teiktā, pati "ļaunuma sakne" rodama domā, ka jau no dzimšanas vai no piederības kādai ideoloģijai daži ir pelnījuši cilvēka cienīgus likumus, toties citus ir tiesības izstumt no cilvēku kopības. Šādu domu nedrīkst pieļaut, kaut arī tā dzimst ar sīkiem aizspriedumiem, noraidot citādo, tomēr tā viegli pārvēršas asiņainos konfliktos un sistemātiskā genocīdā.
Latvijas valsts vārdā prezidente pauda visdziļāko līdzjūtību un cilvēcisku solidaritāti ebreju tautai par tās ciešanām. "Latvija apņemas būt modra, uzmanīga un gādāt, lai tādas lietas vairs nenotiktu," apliecināja Vīķe-Freiberga, "mēs visi esam Dieva bērni, mēs visi esam brāļi un māsas."
Bijusī Francijas valdības ministre un Aušvicas izdzīvotāja Simona Veila pauda izpratni par to, ka Latvijas tautas kolektīvo atmiņu dziļi ietekmējusi vēsture un netaisnības 60 gadu okupācijas garumā. "Abi diktatoriskie režīmi ir vainīgi šajās netaisnībās," sacīja Veila, "zinu, cik daudz ciešanu piedzīvoja Latvijas tautas pēc 1940.gada padomju okupācijas, kad 34 000 latviešu gāja bojā. Tie bija dažādu reliģisku kopienu un sociālo grupu ļaudis, kas tika deportēti uz Sibīriju." Viņa norādīja, ka šajā sāpīgajā kontekstā, kad Latvijas tauta ir tik smagi cietusi, ir grūti apzināties Latvijas ebreju genocīda specifisko raksturu. Veila uzsvēra, cik liela nozīme ir holokausta izglītībai, īpaši bērnu un jauniešu vidū.
Kā norādīja integrācijas ministrs Latkovskis, no vēstures neko nedrīkst izsvītrot vai aizmirst. Mūsu valstī pret ebrejiem veiktais genocīds "uz mūžu atstājis rētu visai Latvijai". Ministrs pauda līdzjūtību upuriem, kā arī apbrīnu tiem, kas atrada sevī spēkus glābt līdzcilvēkus. "Atcerēties, neaizmirst un nepieļaut ir mūsu visu pienākums," sacīja Latkovskis.
Savukārt Latvijas izcelsmes ebreju Izraēlā pārstāvis Dāvids Murins pauda bažas par antisemītisma izpausmēm Latvijā. Pēc viņa teiktā, nevar neatzīmēt, ka tai pašā Liepājā, kur nesen tika atklāts memoriāls ebrejiem - holokausta upuriem, vēlāk notika izstāde, kas "slavina ebreju bendi Herbertu Cukuru". Cukura un viņam līdzīgo reabilitācijas mēģinājumi liek apšaubīt dažu Latvijas sabiedrības aprindu spējas skatīties taisnībai acīs, sacīja Murins. Viņš arī nosodīja Saeimas deputāta Aleksandra Kiršteina paziņojumus, kuros esot nosliece uz antisemītisma un rasisma kurināšanu.
Pirmdien, Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienā, Rīgā notiek piemiņas pasākums, lai atcerētos 1941.gada traģiskos notikumus. Pasākums notiek holokausta piemiņas vietā Rīgā pie 1941.gadā nodedzinātās horālās sinagogas drupām.
1941.gadā nodedzinātajā horālajā sinagogā bojā gājušo skaitu nav izdevies apzināt - dažādos avotos minēti skaitļi no dažiem desmitiem līdz pat diviem tūkstošiem cilvēku.
Pēc gada šai vietā plānots uzstādīt pieminekli upuriem, kā arī ebreju glābējiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
