Foto: DELFI

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) loceklis Jānis Eglītis rosinājis sasaukt SEPLP ārkārtas sēdi, lai lemtu par grozījumiem Sabiedriskajā pasūtījuma vadlīnijās 2023.-2025.gadam, stingrāk nosakot Eiropas Parlamenta (EP) priekšvēlēšanu debašu norises priekšnoteikumus, liecina Eglīša paziņojums tviterī.

Eglītis ierosina papildināt vadIīnijas ar jaunu 2024. gada prioritāti, proti, "nodrošināt Iīdzsvarotu un politisko viedokļu daudzveidību aptverošu EP vēlēšanu atspoguļošanu, ievērojot priekšnosacījumu, ka organizējot priekšvēlēšanu debates ar kandidātu piedalīšanos, tās jānodrošina valsts un/vai Eiropas Savienības oficiālā valodā, ar iespējām nodrošināt tulkojumu specifisku mērķauditoriju sasniegšanai".

Eglītis pamatojumā norāda, ka Latvijas Televīzijas (LTV) plānotās priekšvēlēšanu debates krievu valodā, kas raisījušas sabiedrībā kritiku un vairākas partijas tās boikotē, varētu apdraudēt 2024. gada LTV sabiedriskā pasūtījuma plānā iekļauto uzdevumu izpildi – nodrošināt līdzsvarotu un politisko viedokļu daudzveidību aptverošu EP vēlēšanu atspoguļošanu un Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma prasību ievērošanu.

"Manuprāt, tik specifiskam priekšvēlēšanu aģitācijas perioda formātam kā debates, kurās ir jānodrošina pēc iespējas vienlīdzīga attieksmi pret visiem kandidātiem, ņemot vērā atšķirīgās krievu valodas prasmes un sabiedrības tiesības sagaidīt izcilas kvalitātes saturu, kas ļautu tiem veidot politisko izvēli, Latvijas sabiedriskajā medijā primāri būtu jānotiek valsts valodā, vienlaikus, ja nepieciešams, paredzot iespējas tās tulkot mazākumtautību valodās," raksta Eglītis.

Šādas prioritātes noteikšana, Eglīša ieskatā, nodrošinātu esošā Sabiedriskā pasūtījuma uzdevuma par konkrēto vēlēšanu atspoguļojumu, kvalitatīvu izpildi. Tāpat tas nodrošinātu likumā noteikto pamatprincipu ievērošanu, tostarp viedokļu daudzveidību un valsts valodas lomas stiprināšanu vienlaikus neiejaucoties redakcionālajā neatkarībā.

Jau ziņots, ka vairākas Saeimā pārstāvētās partijas ir nolēmušas nepiedalīties EP priekšvēlēšanu debatēs krievu valodā – šādi plāno rīkoties "Jaunā vienotība", "Apvienotais saraksts", Nacionālā apvienība, kā arī parlamentā nepārstāvētā Jaunā konservatīvā partija. Tikmēr "Progresīvie" un Zaļo un zemnieku savienība plāno šajās debatēs piedalīties.

Kā ziņots, publiskajā telpā izcēlies strīds par to, vai ir pieņemami sabiedriskajos medijos organizēt EP veltītas debates krievu valodā. Valsts valodas centrs (VVC) šonedēļ izplatīja paziņojumu, ka neatbalsta Latvijas Televīzijas (LTV) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā EP priekšvēlēšanu debates krievu valodā, jo uzskata, ka šāda iecere esot pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā. VVC apgalvo, ka jebkuras svešvalodas nemotivēta lietošana plašsaziņas līdzekļos notiek tikai un vienīgi uz latviešu valodas lietojuma sašaurinājuma rēķina.

LTV uz to reaģēja, vēršoties Tieslietu ministrijā un aicinot skaidrot VVC publiskos pārmetumus, jo uzskata to par mēģinājumu ietekmēt sabiedriskā medija redakcionālos lēmumus.

LTV vērtējumā, VVC neizprot, kā tiesību normās noteiktā priekšvēlēšanu aģitācija atšķiras no priekšvēlēšanu raidījumiem. Medija pārstāvji skaidro, ka priekšvēlēšanu debates nav priekšvēlēšanu aģitācija, bet gan saturs par EP vēlēšanām.

LTV nepiekrīt, ka mazākumtautību multimediju platformas "Rus.lsm" veidotās priekšvēlēšanu debates būtu vērtējamas kā nemotivēta svešvalodas lietošana. Medija ieskatā, LTV rīkojas atbilstoši SEPLP apstiprinātajam sabiedriskajam pasūtījumam, kurā noteikts, ka divi būtiskākie mazākumtautību multimediju platformas "Rus.lsm" 2024.gada satura virzieni ir atspoguļot Latvijas mazākumtautībām valstiski un starptautiski nozīmīgus notikumus, kā arī atspoguļot EP vēlēšanas, vēstot par to ietekmi uz Latviju.

Savukārt SEPLP līdz šim norādīja, ka LTV, izvēloties pārraidīt priekšvēlēšanu debates krievu valodā, nepārkāpj likumus, normatīvos aktus un sabiedriskā pasūtījuma vadlīnijas un gada plānu.

Vienlaikus SEPLP aicināja LTV rūpīgi izvērtēt plašāku kontekstu, iekšējus un ārējus faktorus, lai savā darbībā ievērotu un salāgotu Satversmes būtību, SEPLP likumu un demokrātiskā līdzdalības procesa pilnvērtīgu un kvalitatīvu nodrošināšanu visiem EP vēlēšanās iesaistītajiem - deputātu kandidātiem un vēlētājiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!