Šlesers mēģina steidzināt Latvijai nepieņemamu investīciju aizsardzības līgumu, vēsta "de facto"

Sarunas par investīciju aizsardzības līgumu ar AAE sāktas 2017.gada nogalē, bet vienošanās nav panākta. "De facto" zināms, ka līgumprojektā strīdus piedāvāts risināt privātās šķīrējtiesās, kas nav Latvijas interesēs un kam Latvija nepiekrīt.

Ārlietu ministrija uzsver, ka pēdējos gados Eiropas Savienībā (ES) un Latvijā ir mainījusies attieksme pret investīciju aizsardzības līgumiem, tostarp - pret privātajām šķīrējtiesām, un tas arī ietekmē sarunu gaitu. ES dalībvalstis savstarpēji jau ir pilnībā atteikušās no investora un valsts strīdu izšķiršanas privātās, konkrēta strīda izšķiršanai veidotās (ad hoc) šķīrējtiesās.

Alabbara uzņēmumam "Eagle Hills Waterfront Holdings" pieder 65% Andrejsalas projekta īstenotājas SIA "Riga Waterfront" daļu, bet 35% daļu īpašniece ir SIA "NĪ Holdings". Puse šī uzņēmuma pastarpināti pieder "Rietumu bankas" līdzīpašniekam Leonīdam Esterkinam, bet otra puse līdzīgās daļās - Šlesera un Andra Šķēles ģimeņu uzņēmumiem, liecina "firmas.lv" dati.

"Riga Waterfront" projekta atklāšanas pasākums paredzēts nākamnedēļ. "De facto" vēsta, ka pirms nākamnedēļ plānotās AAE ministru vizītes un projekta oficiālās prezentācijas, Šlesers dažādos veidos un dažādos līmeņos mēģinājis panākt, lai tiktu virzīts investīciju aizsardzības līgums starp Latviju un AAE.

Šlesers jautājumu par investīciju aizsardzības līguma aktualizēšanu mēģināja virzīt kādā no frakcijas "Latvija Pirmajā vietā" tikšanās reizē ar Valsts prezidentu. Tur viņam atbildēts, ka šis jautājums ir Ārlietu ministrijas kompetencē.

Ārlietu ministre Baiba Braže atzinusi, ka Šlesers ar viņu specifiski par investīciju līgumu nav runājis. AAE ministru vizītes laikā nākamnedēļ līgumu nav plānots parakstīt, turklāt tādi līgumi ir jāsaskaņo arī ar Eiropas Komisiju.

Raidījums atgādina, ka Alabbara projektus saista vērienīgu investīciju solījumi, viņam ir siltas attiecības ar tādiem diktatoriem kā Aleksandrs Lukašenko un Ramzans Kadirovs, kas bijis viesis arī Alabbara dēla kāzās. Publikācijas liecina, ka Alabbara miljardu projektus vairākās valstīs vieno arī tas, ka tie atrodas pie ūdens, tiem nodrošina valsts vai pašvaldību atbalstu un tos pavada dažādi skandāli. Tā tas noticis gan Serbijā, gan Albānijā, gan Horvātijā, kur Zagreba no projekta atteikusies. Šopavasar paziņots par investīciju plāniem arī Ungārijā.

LETA jau ziņoja, ka Valsts drošības dienests (VDD) ir veicis potenciālā Andrejsalas investora līdzšinējās darbības izvērtējumu un nav konstatējis Alabbara radītus riskus Latvijas nacionālajai drošībai. Dienests par šo savu vērtējumu ir informējis gan Rīgas domi, gan valsts augstākās amatpersonas.

Kā janvārī, atsaucoties uz Lietuvas laikrakstu "Verslo Žinios", informēja portāls "Delfi", neskatoties uz Baltkrievijas diktatora Lukašenko atbalstu Krievijas iebrukumam Ukrainā, Ali Alabbara pārstāvētā kompānija Minskā turpina īstenot milzīgu projektu "North Waterfront".

Tāpat LETA pārliecinājās, ka 2021.gada sākumā saskaņā ar "grozny.tv" jeb Čečenijas valsts teleradiokompānijas "Groznija" vēstīto Čečenijas prokremliskais līderis Kadirovs vizītes laikā AAE ticies ar Alabbaru, kurš paziņojis, ka jau sen gaidījis tikšanos ar Čečenijas vadoni un nosaucis viņu par savu brāli. Tāpat viņš informējis par savu vēlmi apmeklēt Čečeniju kopā ar ģimeni. Investors arī norādījis, ka biznesa kontakti ar Čečeniju, pirmkārt, balstās draudzībā ar Kadirovu.

Andrejsalas projekta attīstītāja SIA "Riga Port City" pārstāvji aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka Alabbars kā lielākais privātais AAE nekustamo īpašumu attīstītājs ir atsaucies Latvijas valdības, Latvijas prezidentu un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vairākkārtējiem aicinājumiem AAE uzņēmējiem ieguldīt Latvijā, un šie ieguldījumi būs strikti saskaņā ar Latvijas likumiem.

"Riga Port City" pārstāvji skaidroja, ka Baltkrievijā kopš 2021.gada dzīvojamā kompleksa apbūves projektu veic publiski kotēta, AAE valdības subjektu kontrolēta kompānija "Emaar Properties".

Savukārt kompānija "Eagle Hills Waterfront Limited" ir speciāla Rīgas projekta aktivitātēm 2024.gadā dibināta kompānija. Tā ir pilnībā privāta.

Citi ar investoru saistītie uzņēmumi vai to darbība citos tirgos, investoram pārstāvot AAE valdības uzņēmumu, esot ārpus "Riga Port City" kompetences. Kompānijā piebilda, ka Latvijā pastāv atbilstoša sistēma, lai pārliecinātos, ka tiek ievērotas visas saistības un normatīvās prasības, ārzemju uzņēmējiem veicot uzņēmējdarbību Latvijā.

Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV) un Alabbars šā gada sākumā parakstīja sadarbības memorandu par Andrejsalas apkaimes teritorijas attīstību.

Attīstības projektos 15 gadu laikā tika solīts ieguldīt vairāk nekā trīs miljardus eiro. Parakstot sadarbības memorandu, puses apņēmās mērķtiecīgi sadarboties, lai attīstītu Andrejsalas apkaimi.

Iniciatīva par sadarbības memoranda parakstīšanu nākusi no investora, un Rīgas dome tam atsaukusies, ievērojot vispārējo principu par to, ka investīciju piesaiste pilsētai ir ļoti būtiska un pie tā pašvaldība strādā pastāvīgi. Sadarbības memorandā pilsēta neesot uzņēmusies nekādas konkrētas saistības, vienošanās esot vispārīga.

LETA jau informēja, 2022.gada septembrī starptautiska arhitektu komanda Šveices arhitektu projektēšanas kompānijas "Hosoya Schaefer Architects" speciālistu vadībā izstrādāja teritorijas attīstības projekta vienoto koncepciju jeb masterplānu. Šī teritorija 55 hektāru platībā sākas Daugavas krastā pie Vanšu tilta, tālāk ietver pašreizējo Rīgas pasažieru ostas teritoriju, Jahtu centru "Andrejosta", Andrejsalu, un beidzas Eksporta ostas dienvidu daļā.