Foto: Shutterstock

Šī gada pirmajos četros mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā izdevies novērst teju pusi – 4,3 miljonus eiro – krāpšanas gadījumu, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati.

Taču, neskatoties uz dažādu iestāžu brīdinājumiem par finanšu krāpnieku shēmām, iedzīvotāji aizvien turpina uzķerties uz krāpniekiem. Īpaši aktīvi un bīstami kļuvuši telefonkrāpnieki, kuri no Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši 4,5 miljonus eiro.

FNA padomnieks Armands Onzuls skaidroja, ka šobrīd telefonkrāpniecības apmēri kļuvuši teju nekontrolējami: "Lai arī komercbankas šī gada pirmajos četros mēnešos ir novērsušas gandrīz pusi no īstenotajiem telefonkrāpšanas mēģinājumiem, tomēr katru mēnesi noziedzniekiem izdodas izkrāpt ap miljonu eiro."

Krāpnieki visbiežāk steidzina cilvēkus, norādot, ka tas ir ļoti svarīgi, mēģinot potenciālajam upurim radīt satraukuma un baiļu sajūtu, maldinot, ka, ja nerīkosies, tiks izkrāpta visa nauda, kaut patiesībā tieši krāpnieki ir šo zvanu autori.

Tāpat tiek sūtītas saites ar it kā saņemtiem sūtījumiem, tiek zvanīts it kā no Valsts Ieņēmumu dienesta, Valsts policijas vai kādas iestādes drošības dienesta, lai aicinātu piedalīties, piemēram, krāpšanas gadījuma izmeklēšanā, kas sevī iekļauj lūgumu nodot naudu it kā drošai glabāšanai.

"Jāatzīmē, ka krāpnieki pēdējā laikā ne tikai pierunā upurus pārskaitīt banku kontos esošo naudu, bet ļauniem nolūkiem izmanto gadījumus, kad cilvēki neiepazīstas ar autentifikācijas rīkos norādīto pieprasījumu, apstiprina tos, un izrādās, ka ir paņemts aizdevums vai iegādātas preces uz nomaksu. Otra tendence – krāpnieki lūdz izņemt skaidru naudu no banku kontiem un novietot kādā konkrētā," skaidroja Onzuls.

"Otra tendence – krāpnieki lūdz izņemt skaidru naudu no banku kontiem un novietot kādā konkrētā vietā, nodot kādai nepazīstamai personai vai nosūtīt it kā drošai glabāšanai, izmantojot pakomātu pakalpojumus. Ir jāatceras, ka bankas vai valsts iestādes tā nelūgs rīkoties nekad un nekādos apstākļos," turpināja FNA padomnieks.

Kopumā šī gada četros mēnešos novērsti 1 850 telefonkrāpšanas gadījumi, pasargājot 1,7 miljonus eiro, taču realizēti 2104 gadījumi un izkrāpti 4,5 miljoni eiro. Aprīlī vien, realizējot 459 telefonkrāpšanas gadījumus, izkrāpti 910 593 eiro.

Savukārt investīciju krāpšanas gadījumu skaits samazinās un lielu daļu izdodas novērst. Kopumā četros mēnešos novērsti 3 485 krāpšanas mēģinājumi, pasargājot 2,3 miljonus eiro. Īstenoto investīciju gadījumu skaits sasniedzis 1 135, izkrāpjot 1,9 miljonus eiro.

Kā jau iepriekš ziņots, telefonkrāpniecības apkarošanā aktīvi iesaistījies arī mobilo sakaru operators SIA "Bite Latvija", kas kā pirmais uzņēmumus Latvijā ieviesīs bezmaksas drošības risinājumu, ļaujot automātiski bloķēt zvanus, kas maskēti par Latvijas numuriem, tostarp izsaukumus no Latvijas mobilo un fiksēto tīklu numuriem, kas nav piešķirti lietošanai nevienam operatoram.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!