Viņaprāt, pārsteidzīga likuma revidēšana būtu "liela traģēdija".
"Šo prokuratūru mēs esam bez vaimanāšanas un lielas palīgā saukšanas būvējuši desmit gadus.. Mūsuprāt, šī prokuratūra, kāda ir uzbūvēta, atbilst gan Havannas 90.gada ANO vadlīnijām par prokurora lomu, gan arī tikko sagatavotajām Eiropas Padomes rekomendācijām," teica ģenerālprokurors.
Skrastiņš turklāt esot vēl cerējis sagatavot grozījumus likumdošanā, lai palielinātu prokuroru darba patstavību.
Viņš pauda, ka deputātu izteiktais viedoklis par to, ka Ģenerālprokuratūras darbu neviens nekontrolē, patiesībā ir tikai mīts, kas radies, nepārzinot vairākus likumus.
Skrastiņš paskaidroja, ka prokuratūras budžetu akceptē valdība, bet parlaments to apstiprina, tā izlietojumu kontrolē Valsts kase un pārbauda Valsts kontrole. Tāpat kā jebkurām citām amatpersonām, prokuratūras darbiniekiem ir jādeklarē ienākumi un īpašumi, katru gadu tiek rīkoti pārskati par gada darbu, kuros piedalās visu varu pārstāvji. Savukārt ģenerālprokurora pārskata runa ik gadu tiek publicēta "Latvijas Vēstnesī".
"Ja tā ir pārāk maza publicitāte, tad man ir grūti spriest, kurš vēl publiskāk atskaitās šajā valstī par savas iestādes darbu, kā to dara prokuratūra," pauda Skrastiņš.
Viņs arī uzsvēra, ka prokuratūras darba galarezultātu apstiprina tikai tiesa, kas pieņem lēmumus par apcietinājumu un notiesā vai attaisno apsūdzētos. Likumā noteikts arī, ka tie lēmumi, ko ģenerālprokurors var pieņemt vienpersoniski, pārsūdzami Augstākās tiesas Senātā.
"Man ir jāatgādina deputātam Ādamsona kungam, viņš, protams, nav jurists un tāpēc var arī visas nianses nezināt, ka prokuratūra neuzrauga tiesu, tiesa uzrauga prokuratūru," teica Skrastiņš.
Viņš arī sacīja, ka nekad nav iebildis pret Saeimas deputātu ierosināto Ģenerālprokuratūras darbības pārbaudi.
BNS jau ziņoja, ka Skrastiņš par savu atkāpšanos paziņoja 3.janvārī un atbilstoši likumam viņam vēl jāpilda ģenerālprokurora pienākumi trīs mēnešus.
Ģenerālprokuratūras preses centra paziņojumā par Skrastiņa atkāpšanos nebija precīzi paskaidroti tās iemesli. Bija sacīts, ka "garantēta un terminēta ģenerālprokurora pilnvaru beigšanās varētu atturēt Saeimas deputātus no pārsteidzīgas prokuratūras likuma revidēšanas vismaz līdz tam laikam, kamēr Eiropas Padome pieņems rekomendācijas par prokuratūras vietu un lomu kriminālprocesā".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
