Valdība šonedēļ vienojās nepārsūdzēt Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumu Privatizācijas aģentūras darbinieces Ilonas Skadiņas slepkavības lietā notiesātās Astrīdas Svipstas prasībā pret Latviju, liecina dokumenti Valsts kancelejā.
Tiesa spriedumā atzina vairākus Eiropas cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pantu pārkāpumus, piesprieda Latvijai daļēji samaksāt Svipstas aizstāvības izdevumu atlīdzību.

Valdība vienojās Ārlietu ministrijai piešķirt 2108 latus, lai segtu tiesas noteikto atlīdzību Svipstai.

ECT spriedumā piekrita valdības argumentiem, ka turēt sūdzības iesniedzēju apcietinājumā bija pamatoti pirmstiesas izmeklēšanas un lietas iztiesāšanas laikā. Tiesa piekrita, ka Svipstas turēšana apcietinājumā ir attaisnojama no Eiropas cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 5.panta 1.punkta viedokļa.

ECT atzina valdības argumentus, ka lieta bija sarežģīta un Latvijas iestādes nepieļāva neattaisnotu kavēšanos lietas iztiesāšanā. Konvencijas 5.panta 1.punkta pārkāpumu tiesa konstatēja tikai attiecībā uz laiku, kad sūdzības iesniedzēja iepazinās ar krimināllietas materiāliem.

Svipsta uzskatīja, ka pirmstiesas izmeklēšanā viņa neattaisnoti turēta apcietinājumā vairāk nekā divus gadus. Tiesa šo periodu iedalīja trīs posmos un katru no tiem vērtēja atsevišķi.

Svipsta lūdza tiesu atlīdzināt vismaz 30 000 eiro (21 000 latu) morālo kaitējumu un ar viņas aizstāvību saistītos 12 000 eiro (8400 latu) izdevumus. Uzskatot, ka atzīt pārkāpumu ir taisnīgs atlīdzinājums, tiesa nepiesprieda atlīdzību par morālo kaitējumu.

Svipstas sūdzību ECT pieņēma 2004.gada jūlijā. Viņa notiesāta par smagu miesas bojājumu nodarīšanas organizēšanu, kas bija iemesls Skadiņas slepkavībai. Viņai piespriesta 12 gadu brīvības atņemšana. Vēlāk, izskatot apelācijas sūdzību, sods mazināts.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!