LTAB vērtējumā KP aizdomas nav pamatotas. Turklāt šāds lēmums nozīmē, ka LTAB būs ierobežotākas iespējas operatīvi nodrošināt visus nepieciešamos statistikas aprēķinus, analīzi un prognozes, kā arī pārapdrošinātāju neizdevīgākus nosacījumus Latvijas apdrošinātājiem.
LTAB skaidro, ka kopš OCTA ieviešanas Latvijā pirms 10 gadiem tikuši ieguldīti lieli līdzekļi modernas OCTA informācijas sistēmas izveidē. LTAB izveidoto informācijas sistēmu augsti novērtējuši daudzi kolēģi citās valstīs. Līdzīgas sistēmas darbojas daudzās citās valstīs. Piemēram, tepat kaimiņos Igaunijā daudziem apdrošinātājiem pat nav savas datubāzes, jo visi dati par katru polisi un atlīdzību tiek uzkrāti vienā kopīgā OCTA apdrošinātāju informācijas sistēmā. Līdzīga situācija ir arī citās Eiropas valstīs, kur konkurenci uzraugošās institūcijas neapšauba to lietderību.
"Detalizēta informācija par saņemtajām apdrošināšanas prēmijām ir obligāta starptautisko pārapdrošinātāju prasība, lai varētu aprēķināt katras apdrošināšanas sabiedrības maksājamo daļu pārapdrošināšanas līguma ietvaros. Līdz ar to pārapdrošinātāji varētu noteikt neizdevīgākus nekā līdz šim pārapdrošināšanas nosacījumus Latvijas apdrošinātājiem," skaidro LTAB pārstāvis Stengrevics.
Viņš norāda, ka LTAB iekšienē piekļuve šiem datiem ir stingri reglamentēta un piekļūt informācijai var tikai atsevišķi darbinieki, kuri nodrošina datu pārbaudi un kontroli, kā arī veic visus nepieciešamos statistikas aprēķinus, analīzi un prognozes. Informācijas izmantošana ārpus likumdošanā noteiktajiem nolūkiem atbildīgajiem darbiniekiem varētu draudēt ar administratīvās vai pat kriminālatbildības iestāšanos.
Stengrevics uzsver, ka neviena apdrošināšanas sabiedrība nesniegtu LTAB savus datus par prēmiju apjomiem, ja nebūtu pilnībā pārliecināta par datu konfidencialitāti.
OCTA apdrošināšanu Latvijā piedāvā deviņas apdrošināšanas sabiedrības, kas rada sīvu konkurenci salīdzinoši nelielajam tirgum, jo ceļu satiksmē piedalās vien nedaudz vairāk nekā pusmiljons automašīnu. Turklāt, neskatoties uz lielajiem apdrošinātāju zaudējumiem, Latvijā vēl joprojām ir viszemākās OCTA polišu cenas Eiropas Savienībā.
"Šādā situācijā tirgus dalībnieku vienošanās par polišu cenām vai informācijas noplūde vienkārši nav iespējama! Paši apdrošinātāji to nepieļautu," skaidro Stengrevics.
Atbildot uz KP un LTAB lūgumu, pērn Eiropas Komisijas Konkurences Ģenerāldirektorāts sniedza savu viedokli par apdrošināšanas prēmiju uzkrāšanu OCTA informācijas sistēmā. Tajā tika norādīts, ka datu uzkrāšana varētu negatīvi ietekmēt konkurenci OCTA tirgū gadījumā, ja šie dati par konkrēto personu kļūst pieejami konkurējošiem apdrošinātājiem.
LTAB uzskata, ka esošajā situācijā šāda iespēja ir pilnībā novērsta, to pamato arī 10 gadu ilgā pieredze šādu datu uzkrāšanā un izmantošanā. Līdzīgu viedokli pauda arī LTAB aptaujātās starptautiskās neatkarīgās institūcijās, piemēram, Eiropas Apdrošinātāju Asociācija (CEA), vairāku Eiropas valstu nacionālie (Zaļo karšu) biroji. Savu viedokli par labu esošajai informācijas uzkrāšanas sistēmai pauda arī Latvijas aktuāru asociācija, kā arī pārapdrošinātāji, kas nodrošina Latvijas OCTA tirgus pārapdrošināšanu.
Finanšu ministrijas virzīto MK noteikumu projektu "Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas sistēmas darbībai nepieciešamo datu apjomu un veidiem, datu ievades, apmaiņas un izmantošanas kārtību" drīzumā skatīs MK.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
