Levits gan atzīst, ka varētu apsvērt, vai šī panta vietā nevajadzētu noteikt īpašas tiesības Ministru kabinetam izdot noteikumus ar likuma spēku ārkārtas situācijās. Šīs tiesības nebūtu saistītas ar izņēmuma stāvokli un varētu tikt izmantotas steidzamības gadījumos, ja pastāv nepieciešamība ļoti ātri reaģēt, lai nodrošinātu sabiedrības drošību, kārtību un veselību.
"Tomēr man šķiet, ka sasteigta šī panta atmešana var būt netālredzīga," nedēļrakstam norāda Saeimas Juridiskā biroja vadītājs un Latvijas Universitātes (LU) lektors Gunārs Kusiņš.
Viņš atgādina, ka debates par Satversmes 81.pantu notikušas arī 6.Saeimas laikā un tolaik balsu vairākumu, bet ne nepieciešamo divu trešdaļu atbalstu, guvis priekšlikums, ka šo pantu varētu izmantot kara un izņēmuma stāvokļa gadījumos.
"Šādu pantu varētu izmantot tikai divos gadījumos - kara un izsludināta izņēmuma stāvokļa apstākļos. Tādēļ, manuprāt, nevajadzētu izslēgt iespēju Satversmes 81.pantu redakcionāli precizēt," atzīst Kusiņš.
Viņš arī uzsver, ka patlaban valdošais noskaņojums - vienkārši izslēgt no Satversmes 81.pantu - ir "iebraukšana no viena grāvja otrā", proti, no šī panta liberālas un biežas lietošanas pat tādās situācijās, kad tas noticis nepamatoti, līdz pilnīgam šī panta noliegumam. Kusiņš piebilst, ka pareizāk liktos, ja par šo pantu "bez pārmērīgas steigas notiktu profesionālas debates".
Kusiņš arī uzsver, ka, viņaprāt, Satversmes 81.pants ir jāsaglabā, bet ļoti stingri jāierobežo tā piemērošanas iespējamība. Ierobežojumiem jābūt "juridiski konkrētiem, nepārprotamiem un skaidriem". Būtu labi, ja "neatliekamas vajadzības" vietā pantā tiktu ietverts nosacījums, kas jau pašā sākumā nebūtu politiski interpretējams.
"Mūsu Satversmes 81.pants un šīs normas piemērošana mūsdienās ir liels arhaisms. Tā to vērtē arī ārvalstu konstitucionālo tiesību speciālisti. Viņi pat brīnās, ka 21.gadsimta sākumā kādā no Eiropas valstīm ir šāda norma," "Jurista Vārdam" apgalvo tiesībsargs un bijušais Satversmes tiesas tiesnesis Romāns Apsītis.
Viņš norāda, ka "agri vai vēlu Latvijai no šī panta Satversmē vajadzētu atteikties".
Apsītis atgādina, ka 81.pantu Satversmes tēvi savulaik arī ieviesuši ar lielām domstarpībām. Jo arī tajā laikā valdījis uzskats, ka valdībai nevajadzētu iejaukties likumdevēja kompetencē. Ja nu tomēr tādi izņēmumi ir vajadzīgi, tad tikai gadījumos, kad tiešām ir ļoti liela neatliekama vajadzība un likumdevējs nestrādā jeb atrodas sava darba pārtraukumā.
"Diemžēl šajā neatliekamās vajadzības jēdzienā arvien vairāk un biežāk tiek iespīlēti pasākumi, kas neveido nekādu neatliekamo vajadzību," akcentē Apsītis, piebilstot, ka savulaik apmēram 15 mēnešus strādājis valdībā un novērojis, kā tiek izmantots starplaiks starp Saeimas sesijām, lai veiktu pasākumus tādās nozarēs, kur "jebkādu steidzamību ir grūti saskatīt".
"Tātad šī norma tiek tulkota nevajadzīgi plaši, un diezin vai tas ir nepieciešams," atzīst Apsītis.
Latvijas Juristu biedrības viceprezidents un Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks norāda, ka Satversmes 81.pants varētu tikt saglabāts kā vēstures piemineklis.
"Ja politiķi būtu pietiekami saprātīgi un necenstos darīt otram to, kas pašam nepatīk, tad viņi šo pantu necenstos izmantot savstarpējās politiskās cīņās. Nebūtu pat slikti, ja tiešām ārkārtas situācijām šī iespēja tiktu saglabāta. Valdība tomēr var reaģēt ātrāk nekā Saeima," norāda Dravnieks.
Viņš piebilst, ka šodienas politiķu ieskatā gan esot tā - ja jau nobalsoja, tad bija vajadzība. Neatliekamība praksē netiek pamatota, bet "tas jau ir politiskās kultūras jautājums".
Dravnieks pauž uzskatu, ka pamatojuma arī valdībai izdot likumus mūsdienās nav ne tiesību, ne politikas zinātnē. Tādā ziņā šķēršļu šī panta izslēgšanai nav. "Tomēr tā ir ļoti slikta prakse - grozīt Satversmi steigā. Šajā gadījumā paliktu it kā tukša vieta," brīdina eksperts.
"Pilnīgi pretēja situācija ir izveidojusies ar Valsts prezidenta vēlēšanām - Satversmes 40.pants pamatīgi apgrūtina procesus mūsdienās. Tam ir jākrīt. Ja politiķi paķers līdzi arī 81.pantu - lai jau. Vismaz tiks demonstrēta labā griba," saka Dravnieks.
Savukārt LU lektore Anita Rodiņa nedēļrakstam atzīst, ka "patlaban Satversmes 81.pantu no Satversmes vēlas izslēgt tikai tādēļ, ka tā realizēšana bieži ir notikusi, izejot ārpus Satversmes 81.panta jēgas un būtības. Šo tēzi īpaši apstiprina pēdējie notikumi."
Rodiņa uzsver, ka gadījumā, ja Satversmes 81.pants tiek realizēts, cieši pieturoties pie šī panta satura, jēgas un būtības, tā izslēgšana patlaban nav nepieciešama.
Tiesību zinātņu maģistrs Edgars Pastars pieļauj iespēju, ka, "pastāvot apstākļiem, kad šī panta piemērošana - likumu materiālā izpratnē izdošana - parasti ir diskutabla no Satversmes viedokļa, ir tikai atbalstāma šī panta svītrošana no Satversmes".
Viņš piebilst, ka vienlaikus ir apsverama iespēja nevis izslēgt šo pantu, bet noteikt, ka to piemēro nevis neatliekamas vajadzības gadījumā, bet, piemēram, izņēmuma stāvokļa laikā. Tādējādi netiktu aizmirsta otra šī panta funkcija - Saeimas deputātu prombūtnes laikā operatīvi aizstāt likumdevēju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
