ŽS Audita rezultāti atklājuši, ka savienības vecā valde ir kavējusi maksājumus par Reiterna nama īri Rīgā, Mārstaļu ielā 2, un uz pārbaudes laiku ir parādā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) vairāk kā 12 tūkstošus latu.
Turklāt ŽS izīrējusi telpas apakšīrniekam, SIA "Reiterna nams", kas ir ŽS valdes priekšsēdētājas Ligitas Azovskas uzņēmums, par cenu, kas neiekļauj nekādu peļņas procentu, ko VNĪ varētu traktēt kā apzinātu izvairīšanos ievērot nomas līguma punktu par dalīšanos iespējamajā peļņā, norādīts kompānijas AS "MFS Bookkeeping" veiktā audita atzinumā.
ŽS un VNI telpu īres līgums ļauj savienībai nodot telpas apakšnomā par lielāku cenu, pusi peļņas novirzot ēkas īpašnieka norēķinu veikšanai. Savukārt ŽS, izmantojot šos nomas līguma noteikumus, bija noslēgusi apakšnomas līgumu ar SIA "Reiterna nams" par 100% telpu nomu uz tādu pašu periodu un tiem pašiem noteikumiem kā ŽS ar telpu īpašnieku - VNĪ, teikts auditā.
Savienības līdzšinējā valdes priekšsēdētāja Azovska ir SIA "Reiterna nams" 50% daļu īpašniece un valdes priekšsēdētāja, liecina Uzņēmumu reģistra informācija.
Azovskas darbība ir novedusi līdz tam, ka VNĪ grasās sūdzēt tiesā ŽS, lai piedzītu vairāk nekā 12 tūkstošu latu parādu, portālam "Delfi" skaidroja Dimants. Savukārt ŽS būs jāsūdz tiesā "Reiterna nams", lai piedzītu nesamaksāto īri.
Azovska sarunā ar portālu "Delfi" noliedza, ka jaunās ŽS valdes likumības apstrīdēšana būtu "raušanās pie varas", un informēja, ka viņai piederošais SIA "Reiterna nams" ir gatavs segt auditā minēto parādu.
Viņa gan skaidroja, ka ar audita rezultātiem nav iepazinusies, turklāt pauda pārliecību, ka audits ir pasūtīts, lai sniegtu tendenciozu un viņas vadītajai ŽS valdei nelabvēlīgu atzinumu. Azovska norādīja, ka viņa arī varētu pasūtīt auditu par laiku, kad ŽS vadījis Dimants, un tad varētu redzēt, vai tad kaut kas ir mainījies.
Faktu, ka viņa vienlaicīgi ieņem gan ŽS valdes priekšsēdētājas amatu, gan ir "Reiterna nams" direktore un 50% daļu īpašniece, Azovska par interešu konfliktu neuzskata, bet norāda, ka "Reiterna nams" visu laiku ir maksājis par ŽS izmantotajām telpām, un pauda pārliecību, ka viņas kā ŽS valdes priekšsēdētājas rīcība iznomājot telpas apakšnomniekam esot bijusi savienībai viens no izdevīgākajiem priekšlikumiem.
ŽS auditā arī konstatēts, ka savienības valde nav veikusi pienācīgu arodbiedrības grāmatvedības uzskaites veikšanu un kavējusi ikmēneša atskaišu iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam. Tāpat secināts, ka nav veikta personāllietu glabāšana – nav zināma personāllietu atrašanās vieta un ŽS strādājošo darbinieku skaits.
Savukārt ņemot vērā VNĪ nevēlēšanos turpināt Reiterna nama telpu izīrēšanu ŽS, savienības valdei ir jāpieņem lēmums par juridiskās adreses maiņu. Pretējā gadījumā, saskaņā ar jaunākajiem MK noteikumiem, ŽS darbība var tik pārtraukta, ja dokumenti par juridiskās adreses lietošanu ir zaudējuši spēku, teikts audita atzinumā.
Dimants arī pieļauj, ka bez iepriekšējās ŽS valdes priekšsēdētājas Azovskas vēlmes "par katru cenu turēties pie Reiterna nama", pastāv iespēja, ka jaunās ŽS valdes aktivitātes negrib pieļaut tie, kas nevēlas, lai tiktu izveidota žurnālistu Ētikas padome un notiktu profesionālās ētikas apspriešana un uzraudzīšana.
Žurnālistu ētikas kodekss pieņemts jau 1992.gadā un tas joprojām ir spēkā, stāstīja Dimants. Tajā bija paredzēta preses padome, kas uzraudzītu preses ētiku, taču līdz šim ŽS nav darījusi neko, lai šādu padomi izveidotu.
Citus skaidrojumus jaunās ŽS valdes likumības apstrīdēšana Dimants nesaskata, jo 29.marta kongresu, kurā ievēlēta jaunā valde, esot rosinājusi vecā valde ar Azovsku priekšgalā. Tāpat arī valdes pārvēlēšanu pēc atkārtota ŽS kongresa sasaukšanas tajā pašā dienā rosinājusi ŽS vecā valde.
Savukārt Azovska portālam "Delfi" skaidroja, ka 29.martā ievēlētās un 6.septembrī atceltās ŽS valdes lēmums par kongresa izziņošanu 22.septembrī ir atceļams, saskaņā ar valsts galvenā notāra lēmumu par 29.martā ievēlētās valdes atcelšanu.
Viņa stāstīja, ka nav lēmuma un protokola, kas fiksētu balsojumu par kongresa atkārtotu izsludināšanu tajā pašā dienā. Turklāt balsošana notikusi haotiski, līdz ar to nav tiesiska pamata lēmumam par atkārtota ŽS kongresa rīkošanu 29.martā.
Azovska pastāstīja, ka ŽS valde ceturtdien pieņēmusi lēmumu izziņot atkārtotu ŽS kongresu 25.oktobrī ar tādu pašu dienas kārtību kā 29.marta žurnālistu savienības kongresā.
Jau ziņots, ka Azovska apstrīdēja Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmumu par jaunās ŽS valdes ievēlēšanu, un galvenais valsts notārs pieņēma lēmumu atcelt notāra lēmumu un atjaunot reģistrā iepriekšējo valdi, nosakot, ka 29.marta kongresā pieņemtajiem lēmumiem nav juridiska spēka.
Lēmumu par jaunās ŽS valdes atcelšanu, valsts galvenais notārs pieņēma 6.septembrī, bet ŽS jaunā valde par to informēta 11.septembrī. Līdz ar to 30.augustā pieņemtais lēmums par ŽS kongresa rīkošanu 22.septembrī ir spēkā un tajā paredzēts strādāt saskaņā ar iepriekš izziņoto dienas kārtību un pieņemt rezolūciju par Ētikas padomes izveidi.
Dimants skaidroja, ka saskaņā ar ŽS statūtiem, ar valsts galvenā notāra lēmumu, 6.septembrī atjaunotajai ŽS valdei ar Azovsku priekšgalā ir jārosina savienības kongresa noturēšana mēneša laikā, par to iepriekš 14 dienas izziņojot. Līdz ar to šādam paziņojumam būtu jāseko piektdien, 21.septembrī, jo kongresam jānotiek 6.oktobrī.
Ja Azovskas vadītā valde šādu lēmumu nepieņems, kas ir pretrunā ar ŽS statūtiem, pietiekama kvoruma gadījumā notiks sestdien tiks lemts par ŽS kongresa sasaukšanu ŽS valdes ievēlēšanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
