Bijušais kompānijas "SWH Rīga" šefs Ainārs Gulbis paskaidrojumā prokuratūrai apgalvo, ka ar draudu un šantāžas palīdzību Ventspils mērs Aivars Lembergs savulaik ieguvis ietekmi AS "Kālija parks" (KP) un faktiski kļuvis par tā līdzīpašnieku, šodien vēsta laikraksts "Diena".
Paskaidrojumā prokuratūrai, kurš nonācis laikraksta rīcībā, Gulbis sniedzis savu redzējumu par notikumiem 1993.gadā, kad tika veidots KP. Gulbis apgalvo, ka pie KP izveides šūpuļa stāvējuši divi cilvēki - viņš un Lembergs. KP, kurai vajadzēja apsaimniekot kālija sāls pārkraušanas terminālu Ventspilī, Gulbis, Māris Forsts un Lembergs esot nolēmuši veidot, piesaistot Šveicē reģistrēto firmu "Multinord AG".

Pēc KP dibināšanas par 60% "Multinord" daļu īpašnieku kļuvis Gulbja vadītā "SWH Rīga". Vēlāk, kā rakstot Gulbis, "Lembergs, draudot apturēt darbu, piespieda pārdalīt kompāniju" - 1/3 daļa Lembergam, 1/3 daļa "SWH Rīga" un 1/3 daļa uzņēmējam Grigorijam Lučanskim piederošajai kompānijai "Nordex", kas esot aizdevusi naudu KP dibināšanai.

"Multinord" iekļaušana kālija transportēšanas ķēdē esot bijusi nepieciešama, lai varētu piekļūt naudai, jo saskaņā ar KP dibināšanas līgumu pirmajos gados visa uzņēmuma peļņa bija jāiegulda uzņēmuma attīstībā. Kā norāda "Diena", pēc Gulbja paskaidrojuma var spriest, ka no 1994.gada "Multinord" bija starpnieks, kas slēdza līgumus ar kālija sāls ražotājiem Krievijā un Baltkrievijā par to produkcijas pārkraušanu, bet pēc tam vienojās ar KP, kuram bija jāpārkrauj kālija sāls. Tādēļ liela daļa no peļņas, kas gūta, Ventspilī pārkraujot kālija minerālmēslus, esot palikusi "Multinord", jo KP pārkraušanu veica par cenu, kas tuva pašizmaksai, apgalvo laikraksts. Kā liecinot, gada pārskati, KP apgrozījums bijis trīs reizes mazāks nekā "Multinord".

Viens no cilvēkiem, kas KP peļņu "nosmēlis ar "Multinord" rokām", bijis Lembergs, apgalvojot Gulbis un piebilstot, ka, "lai iegūtu vēl lielāku peļņu, viņš piespieda atdot AS "Ventkālijs" piederošās akcijas Holandē reģistrētajai "Geit B.V.", kur Lembergs ir akcionārs". Tā esot mazināta "Ventkālija" ietekme KP, kurā valdes priekšsēdētājs bijis Gulbis.

Gulbis paskaidrojumā apgalvojot, ka 1996.gadā Lembergs "tikšanās laikā Vīnē izteica draudus personīgi man un manas ģimenes locekļiem". "1996.gadā Lembergs šantažēja mani sakarā ar AS "Apvienotās Baltijas banka" (ABB) apvienošanos ar AS "Latvijas Krājbanka", draudot iesniegt tiesā prasību pret ABB par 4 miljoniem dolāru no AS "Ventspils naftas", ja netiks nodrošināta viņa līdzdalība "Krājbankā"," rakstot Gulbis.

Gulbis arī apgalvo, ka "Multinord" dividendes, kuras, kā norāda "Diena", patiesībā veidoja KP nosmeltā peļņa, Lembergs saņēmis "tieši savā kontā". Ventspils mērs iepriekš norādījis, ka "Multinord" akcionāru pilnsapulcēs pārstāvējis savu draugu Vladimiru Krastiņu, kuram arī tikušas dividendes, taču Gulbis apgalvojot, ka Lemberga īpašumi uz Krastiņa vārda pārreģistrēti ar atpakaļejošu datumu.

Rīgas apgabaltiesa šodien paredzējusi izskatīt Finansu ministrijas (FM) prasību par Ls 17 451 084 piedziņu no KP dibinātājiem - "Ventkālija", Ventspils domes un "Multinord". Prasības summu veido līdzekļi, kurus, pēc FM domām, nav saņēmis valsts budžets par 1993.gada 4.maijā noslēgtajā uzņēmuma dibināšanas līgumā paredzētajiem maksājumiem 1 ASV dolāra apmērā par katru KP pārkrauto kālija sāls tonnu.

1994.gada KP akcionāru ārkārtas pilnsapulce nolēma šo punktu no dibināšanas līguma svītrot. Gulbis savā paskaidrojumā apgalvojot, ka 1994.gadā Lembergs "pieprasīja, lai bez kāda pamata tiktu pārskatīts KP protokols, kurā atzīst par spēkā neesošu šo punktu", kas būtu valstij šo gadu laikā saņemt "ap 30 miljoniem USD".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit