Latvijas darba tirgū šobrīd vērojama neatbilstība starp darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu, 52% strādājošo nestrādā atbilstoši iegūtajai izglītībai, darbaspēka kvalifikācija neatbilst darba tirgus prasībām, 24% jeb vidēji katrs ceturtais strādājošais saistīts ar nereģistrētās nodarbinātības izpausmēm darba tirgū, secināts Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajā ziņojuma projektā par situāciju Latvijas darba tirgū.
Balstoties uz LM veiktajiem darba tirgus pētījumiem, izstrādāts informatīvā ziņojuma projekts par statistiskās un analītiskās informācijas ieguves rezultātiem sociālajā, izglītības un nodarbinātības jomās, kurš ceturtdien ir izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

"Darba tirgus pētījumu rezultāti valsts politikas veidotājiem atklāj esošās nepilnības, kā arī iezīmē nākotnē veicamos pasākumus un uzdevumus. Iegūtie secinājumi un piedāvātie ieteikumi būtu jāizmanto vienota un stratēģiska redzējuma izstrādei par turpmāko mūsu valsts ekonomiskās attīstības scenāriju saistībā ar demogrāfisko situāciju, izmaiņām tautsaimniecības struktūrā, tehnoloģisko progresu, darbaspēka migrāciju un izmaiņām izglītības sistēmā," uzskata LM speciālisti. Tāpat ziņojuma projektā secināts, ka Latvijā 14,6% strādājošo vienlaikus aizņem vairākas darbavietas, augstskolu absolventiem ir nepietiekamas praktiskās iemaņas apgūtajā specialitātē, iespēja saņemt lielākus ienākumus ir galvenais motīvs, kāpēc iedzīvotāji vēlas izceļot uz ārzemēm. Savukārt paaugstinātam ilgstošā bezdarba riskam ir pakļauti pirmspensijas vecuma bezdarbnieki, bezdarbnieki bez vidējās izglītības, kuri dzīvo ārpus rajonu centriem, bezdarbnieki bez darba pieredzes, Latgales iedzīvotāji.

Tā kā ministrijas veiktajiem pētījumiem ir plaša pielietojamība gan politiku izstrādē, gan tās ieviešanā, LM rosina ar nodarbinātības, izglītības, sociālās un reģionālās politikas jomu saistītās valsts pārvaldes iestādes paredzēt konkrētus pasākumus pētījumos identificēto uzdevumu īstenošanai un trūkumu novēršanai.

Lai apzinātu visdažādākos darba tirgus attīstību ietekmējošos aspektus un nākotnē valsts varētu izstrādāt aizvien mērķtiecīgāku rīcībpolitiku nodarbinātības, sociālās drošības un izglītības jomās, pēc LM pasūtījuma laikā no 2004.gada oktobra līdz 2007.gada jūnijam ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu tika īstenoti 13 apjomīgi pētījumi. Kopumā pētījumu gaitā aptaujāti 58 tūkstoši iedzīvotāji un 150 nozares eksperti.

Projekta "Labklājības ministrijas pētījumi" kopējās izmaksas bija vairāk nekā divi miljoni latu, 75% no tā izmaksām sedza Eiropas Sociālais fonds, bet 25% - valsts budžets.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!