"Rīga šodien nav gatava Ziemassvētkiem, un cilvēki brauc uz citām Eiropas pilsētām, lai vienkārši pastaigātos pa pilsētu un izjustu svētku noskaņu," sacīja Šlesers. "Ja es būtu Rīgas mērs, cilvēki nebrauktu prom, bet gan šurp, lai priecātos par skaisti izrotāto pilsētu."
Viņš arī pauda cerību, ka Rīgas pilsētas vadītāji uz nākamajiem svētkiem būs padomājuši par krāšņu pilsētas noformējumu, pretējā gadījumā viņš apsvēršot iespēju 2009.gadā piedalīties pašvaldību vēlēšanās un kandidēt Rīgas mēra amatam, gan tūlīt uzsverot, ka izteikums par piedalīšanos pašvaldību vēlēšanās ir tikai "joks".
"Ceru, ka Dzelzceļa tilts pār Daugavu Rīgā kļūs par simbolu, pēc kura Rīgu pazīs daudzās valstīs," sacīja Šlesers. "Tāpat ceru, ka, skatoties uz dzelzceļa tiltu, Rīgas vadībai būs kauns par savām neizdarībām."
Šlesers uzskata, ka pilsētas izpušķošana svētkiem ir attieksmes, nevis naudas jautājums.
"Rīgai vajadzētu būt skaistākajai pilsētai Eiropā, jo tā ir unikāla ar saviem parkiem pilsētas centrā," sacīja Šlesers.
Kā ziņots, pēc satiksmes ministra iniciatīvas novembrī noslēdzās Dzelzceļa tilta pār Daugavu Rīgā izgaismošana. Piektdien tika iedegts pilns tilta apgaismojums, kāds tas būs līdz nākamā gada februārim, kad tiks atstāts ikdienas apgaismojums.
Dzelzceļa tilta pār Daugavu Rīgā izgaismošana izmaksāja 280 000 latu, un to apmaksāja VAS "Latvijas dzelzceļš".
Tilta apgaismojums noteikts divos režīmos - ikdienas un svētku. Ikdienā diennakts tumšajā laikā izgaismojumam izmantos zilās krāsas lampas, bet svētku režīmā - zilās un baltās, sacīja Sakse, norādot, ka izgaismoti tiks tilta balsti, kolonnas un arkas.
"Dzelzceļa tilts ir sarežģīta inženiertehniska konstrukcija, tādēļ, ierīkojot apgaismojumu, bija jāņem vērā, ka smagie vilcienu sastāvi izraisa vibrāciju, bet spožais apgaismojums nedrīkst apžilbināt mašīnistus," sacīja Sakse. "Speciāli šim mērķim "Philips" piegādāja eksperimentālus gaismas elementus ar īpašām diodēm, tāpēc tilta izgaismošanā izmantotās spuldzes neapžilbina, ir izturīgas pret vibrāciju, turklāt ir ekonomiskas un drošas."
Kā ziņots, konkursā par dzelzceļa tilta izgaismošanu uzvarēja SIA "Kolorīts", taču praktiski darbus sadarbībā ar Tehniskās vadības direkcijas speciālistiem izpilda apakšuzņēmējs SIA "Jumiks".
Pirmo dzelzceļa tiltu pār Daugavu atklāja 1873.gadā līnijā Rīga-Bolderāja, taču pirms Pirmā pasaules kara tilts tika atzīts par nepiemērotu intensīvajai satiksmei, tādēļ 1914.gadā tika uzcelts jauns dzelzceļa tilts.
Jaunā dzelzs tilta būve saistīta ar 1902.gadā apstiprināto Rīgas-Orlas dzelzceļa Rīgas dzelzceļa mezgla rekonstrukcijas plānu. Tilta celtniecība sākās 1909.gadā, un atklāšanas svinības notika 1914.gada 11.maijā.
Kara laikā 1917.gadā, Krievijas armijai atkāpjoties, divi tilta laidumi tika saspridzināti, taču Vācijas armija tiltu atjaunoja, un tas nokalpoja līdz Otrajam pasaules karam. 1941.gada jūlijā Padomju armijas sapieri tiltu saspridzināja, Vācijas armija to atjaunoja, bet 1944.gada oktobrī, atkāpjoties no Rīgas, pilnīgi iznīcināja visus tilta laidumus.
No 1945. līdz 1951.gadam dzelzceļa satiksme pār Daugavu notika pa Padomju armijas uzcelto pagaidu tiltu, kas tika uzbūvēts augšpus sagrautā dzelzceļa tilta, bet pašreizējo tiltu uz 1914.gadā būvētajiem balstiem cēla no 1947. līdz 1950.gadam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
