LZA prezidents Juris Ekmanis pirms tam kritiski izteicās par valsts radīto birokrātisko sistēmu: "Jo vairāk zinātniekiem nākas rakstīt papīrus, jo mazāk viņš var izdarīt." Ekmanis atzina, ka Latvijā ir maz inovatīvu uzņēmumu, tomēr atzinīgi vērtēja gan OSI, gan citu zinātnisko institūtu darbību. Viņš pauda gandarījumu par LZA Senāta un OSI kopsēdi, kas varētu kļūt arī par labu tradīciju.
Akadēmiķis Ivars Kalviņš, prezentējot referātu "Inovatīvā pētniecība Latvijā", norādīja uz vairākām problēmām, kas Latvijas zinātniekiem traucē darboties šajā jomā. Akadēmiķis norādīja uz speciālistu trūkumu, tāpat viņš atzina, ka inovatīvajai pētniecībai un apmācībai ir nepietiekams materiāli tehniskais nodrošinājums. Kalviņš uzsvēra, ka valstij būtu jāļauj zinātniskajiem institūtiem pašiem patentēt izgudrojumus, kā arī piešķirt tam līdzekļus.
Akadēmiķis norādīja arī uz informācijas pieejamības trūkumu - nepietiekami tiek iepirkta zinātniskā literatūra, nepieciešams finansējums, lai iegādātos datubāzes, zinātniskos žurnālus.
Kalviņš pastāstīja, ka OSI ir 21 stabils sadarbības partneris farmaceitisko kompāniju vidū. Kopā ar Vācijas partneriem OSI realizēs arī nākamās paaudzes preparātu Alcheimera slimības ārstēšanai. 2001.gadā OSI bija astoņi patenti, savukārt pērn - jau 54 patenti. "Tas nozīmē, ka ir iespējas nopelnīt," uzsvēra akadēmiķis.
Kopsēdes dalībnieki pēc diskusijas nonāca pie secinājuma, ka nepieciešams veidot arī posmu starp zinātni un praktisko ražošanu - tai vajadzētu būt kādai eksperimentālai ražotnei, par kuras izveidi atbildība būtu jāuzņemas Ekonomikas ministrijai.
Diskusijas laikā izskanēja atzinums, ka zinātne kļūst prestiža, līdz ar to arī jaunieši ir ieinteresētāki mācības turpināt arī pēc bakalaura grāda iegūšanas. Klātesošie pauda pārliecību, ka Latvijai ir jānoturas uz pasaules zinātnes kartes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
