Kā novēroja aģentūra LETA, Godmanis valdības sēdes laikā Satiksmes ministrija (SM) valsts sekretāram Nilam Freivaldam strikti jautāja, vai ir sagatavoti pieprasītie paskaidrojumi par atalgojumu, uz ko saņēma apstiprinošu atbildi.
Godmanis pēc sēdes žurnālistiem nekādus komentārus nesniedza, tāpēc plašāka informācija par viņa rīcības iemesliem nav zināma.
Tomēr Satiksmes ministrija nenosakot Flika atalgojuma apmēru.
Kā informēja SM Sabiedrisko attiecību nodaļā, saskaņā ar normatīvajiem aktiem "airBaltic" valdes locekļu ievēlēšana un atlīdzības noteikšana valdes locekļiem nav akcionāru sapulces, tostarp valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvja, kompetences jautājums.
Arī likums Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009. gadā neesot attiecināms uz "airBaltic".
Papildus SM norāda, ka starp Latvijas valsti un skandināvu aviokompāniju SAS noslēgtajā "airBaltic" dibināšanās līgumā tika ietverti nosacījumi par kompānijas vadības iecelšanu, atalgojuma noteikšanu un tiesībām saglabāt konfidencialitāti šajos jautājumos. Šis līgums ir saistošs arī SAS tiesību un saistību pārņēmējai - SIA "Baltijas aviācijas sistēmas".
Kā ziņots, pagājušā gada pirmajos 11 mēnešos Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS "Air Baltic Corporation" valdes priekšsēdētājam Bertoltam Flikam algā izmaksāts 319 071 lats, liecina telekompānijas "TV3" raidījuma "Nekā personīga" rīcībā esošā informācija.
Tā kā uzņēmums slēpj arī principus, pēc kuriem tiek noteikta vadības alga, nav iespējams pateikt, kāpēc Flika alga atšķiras pa mēnešiem - februārī, martā un jūnijā alga ir zemāka - ap 14 000 latu. Bet, piemēram, jūlijā viena mēneša izmaksātā atlīdzība pārsniedz 100 000 latu, kas ir piecas reizes vairāk nekā Flika vidējā alga pārējā gada laikā.
Flika alga nekad nav bijusi zināma. Kopš 2006.gada viņš tiesājas ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), lai nesniegtu amatpersonas deklarāciju, atklājot savus ienākumus un darījumus. Pagājušā gada decembrī Administratīvā rajona tiesa nosprieda par labu dienestam, bet Fliks lietu pārsūdzēja, un nākamā instance to atkārtoti skatīs šī gada novembrī.
Kamēr "airBaltic" vadība tiesājas, SM, kas ir kompānijas kapitāldaļu turētāja, nav viedokļa, vai Fliks rīkojas atbilstoši likumam.
"Normatīvajos aktos pastāv tiesību normu kolīzija attiecībā uz jautājumu par privātās kapitālsabiedrības valdes locekļu deklarāciju iesniegšanu VID. Tā kā "airBaltic" ir privāta kapitālsabiedrība, nevis valsts akciju sabiedrība, nav viennozīmīgi nosakāms, vai uzņēmuma valdes locekļi būtu uzskatāmi par amatpersonām. To Rīgas apgabaltiesa izvērtēs 2009.gada novembrī," uzskata SM.
Satiksmes ministra Aināra Šlesera (LPP/LC) partijas biedrs Ivars Godmanis raidījumam pauda neizprati, kāpēc Fliks slēpj savus ienākumus. Pēc viņa teiktā, ja deklarāciju iesniedz "Lattelecom" vadība, kur arī valstij pieder uzņēmuma kontrolpakete, tad deklarācija VID būtu jāiesniedz arī "airBaltic" vadībai.
Tā kā "airBaltic" akciju kontrolpakete pieder valstij un likums liek publiskot šādu uzņēmumu vadības algas, "Nekā personīga" nosūtīja jautājumus "airBaltic" vadītājam, vai viņš var apstiprināt, ka pagājušajā gadā saņēmis algu virs 300 000 latu, taču "airBaltic" vērsās prokuratūrā un Finanšu policijā, jo, viņuprāt, esot izdarīts noziegums, par kuru paredzēta atbildība saskaņā ar Krimināllikumu, tāpēc jānoskaidro informācijas iegūšanas avots, kā arī ziņu iegūšanas metožu legalitāte.
Tiesā Flika advokāti savu klienta nevēlēšanos iesniegt amatpersonas deklarāciju pamato ar līgumu, kas noslēgts starp Latviju un Zviedriju. Kad 1995.gadā dibināja "airBaltic", līgums aizstāvēja zviedru intereses un viņi negribēja, lai valdes locekļiem būtu jāpilda visi tie Latvijas likumi, kas jāievēro ikvienam Latvijas ierēdnim. Bet šobrīd, kad uzņēmuma akcijas no skandināviem ir atpirkusi Flikam piederošā SIA "Baltijas aviācijas sistēmas", līgums ar Zviedriju vairs nav arguments - arī tiesā, uzskata "Nekā personīga".
Tradicionāli pēdējo gadu bagātāk apmaksāto amatpersonu saraksta galvgalī atradās nu jau bijušais SIA "Lattelecom" valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis. Lai arī "Lattelecom" ir liels skandināvu kapitāls, Melngailis respektēja Latvijas likumus un savus ienākumus norādīja amatpersonas deklarācijā.
Melngaiļa vidējie ienākumi mēnesī bija vairāk nekā 14 000 latu. "airBaltic" prezidents Fliks ir divreiz labāk atalgots, nekā bija Melngailis par "Lattelecom" vadīšanu, kas pērn valstij dividendēs no savas peļņas izmaksāja 20 miljonus latu. Salīdzinājumam, kopš Fliks vada nacionālo aviokompāniju, tā valstij nav nesusi nekādus ienākumus. Vienīgajā gadā, kad "airBaltic" peļņa sasniedza 4,3 miljonus latu, kompānija nedalījās savos ienākumos ar valsti, bet novirzīja peļņu iepriekšējo gadu uzkrāto zaudējumu segšanai, liecina gada pārskats.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, 2007. gadā "airBaltic" peļņa bija 1,24 miljoni latu, 2006. gadā - 4600 lati, bet 2005. gadā kompānija strādāja ar 1300 latu zaudējumiem.
Lidsabiedrība "airBaltic" dibināta 1995. gadā. Tās galvenās akcionāres ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un SIA "Baltijas aviācijas sistēmas" ar 47,2% akciju.
"airBaltic" flotē ir 28 lidmašīnas.
Lidsabiedrība veic tiešos lidojumus no divām Baltijas valstu galvaspilsētām - no Rīgas un Viļņas, kā arī piedāvā tiešos lidojumus starp Kaļiņingradu un Kopenhāgenu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
