Dzīvnieku aizstāvji vēršas pret suņu ausu un astu kupēšanas atjaunošanu  (1)

Eiropā diskusija par neārstniecisku, izskatu pārveidojošo operāciju veikšanu dzīvniekiem noslēdzās jau pirms vairāk nekā 20 gadiem, kad 1987.gada 13.novembrī tika pieņemta Konvencija. Ar tās pieņemšanu Eiropas tiesiskajā telpā un arī ārpus tās ir ieviests dzīvnieku izskatu pārveidojošo kosmētisko operāciju aizliegums. Konvencijas paskaidrojošā rakstā ir uzsvērts, ka īpašnieki un audzētāji, kas ar saviem dzīvniekiem piedalās izstādēs, šādas ķirurģiskas iejaukšanās rezultātā gūst personisku labumu un turklāt pārkāpj spēkā esošos dzīvnieku labturības likumus.

Šobrīd Konvenciju ir ratificējušas 19 valstis (Austrija, Azerbaidžāna, Beļģija, Bulgārija, Kipra, Čehija, Dānija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Lietuva, Luksemburga, Norvēģija, Portugāle, Rumānija, Zviedrija, Šveice, Turcija) un 2 valstis (Itālija, Nīderlande) ir parakstījušas Konvenciju, bet nav ratificējušas. Jāpiezīmē, ka Igaunija nav ratificējusi Konvenciju, bet neārstniecisko operāciju aizliegums tās nacionālajā likumdošanā pastāv. Krievijā šāds aizliegums nepastāv.

Arī Latvija pašreiz gatavojas ratificēt Konvenciju - Zemkopības ministrija ir sagatavojusi attiecīgu likumprojektu.

Kopš Dzīvnieku aizsardzības likuma pieņemšanas 1999.gadā arī Latvijā ir spēkā norma (18.pants), kas aizliedz izdarīt ķirurģiskas operācijas mājas (istabas) dzīvniekiem, lai pārveidotu tā ārējo izskatu vai citos neārstnieciskos nolūkos, izņemot gadījumus, kad operāciju noteicis praktizējošs veterinārārsts. Arī Veterinārmedicīnas likuma 57. pants nosaka, ka praktizējošam veterinārārstam ir aizliegts izdarīt dzīvniekiem to izskatu pārveidojošas vai citas neārstnieciskas operācijas.

Tomēr, pēc Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes teiktā, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šā gada 10.novembra sēdē nolēma radikāli mainīt līdzšinējo valsts nostāju šajā jomā un konceptuāli atbalstīt Latvijas Mednieku kinoloģiskās apvienības priekšlikumu, kas Latvijā atļautu dzīvnieku izskatu pārveidojošās operācijas - astu un ausu griešanu jeb kupēšanu medību suņiem.

Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome norāda, ka diskusija par šo jautājumu Saeimas komisijas ar dzīvnieku aizsardzības organizāciju un veterinārārstu līdzdalību bijusi bezjēdzīga. Komisija neesot sadzirdējusi, ka pret šo priekšlikumu iestājās nozares eksperti - Zemkopības ministrija, Latvijas Veterinārārstu biedrība, Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome un dzīvnieku aizsardzības sabiedriskās organizācijas. Komisija pat neapsvēra tai iesniegtos profesionāļu - Eiropas Veterinārārstu federācijas un Latvijas Veterinārārstu biedrības - argumentus, ka atsevišķu suņu audzētāju vēlme pamatot kosmētisko operāciju nepieciešamību noteiktām suņu šķirnēm ar "labumu dzīvniekiem un traumatisma novēršanu", nav zinātniski un praktiski pamatota.

Komisijas pārstāvji nevarēja atbildēt, kāpēc visvairāk zināmajām medību suņu šķirnēm, kā, piemēram, takšiem, basetiem, greihaundiem, kūnhaundiem, bīgliem, ridžbekiem, ūdru dzinējiem, Latvijas dzinējiem u.c. šķirnēm eksterjera standartā nekad nav bijusi ausu un astu kupēšana.

Komisija arī nav sadzirdējusi Padomes argumentu par izskatu pārveidojošo operāciju aizlieguma ētiskajiem apsvērumiem. Komisijas deputātus nepārliecināja arī deputāta Ingmāra Līdakas (ZZS) paustais viedoklis, ka viņš nevar pieņemt cilvēku vēlmi izturēties pret dzīvniekiem kā pret lietām un ar to ārējo izskatu pārveidošanu "pelnīt punktus dzīvnieku izstādēs".

Dzīvnieku aizstāvji vērš uzmanību, ka, piemēram, deputāts Vents Armands Krauklis (TP) sēdē minējis ētikas robežas pārkāpjošos salīdzinājumus, proti, ja jau klātesošās ir pret kosmētiskajām operācijām dzīvniekiem, tad būtu jārosina arī kosmētisko operāciju aizlieguma ieviešana un aborta atcelšana humānajā medicīnā.

Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome norāda, ka "ausu un astu jautājums" pēdējo gadu laikā Latvijā diskutēts vairāk, Jau 2003.gada 6.maijā Eiropas Veterinārārstu Federācija (EVF) (vairāk nekā 30 Eiropas valstu veterinārārstu apvienības) vēstulē tā brīža zemkopības ministram Mārtiņam Rozem (ZZS) norādīja, ka "mūs ļoti satrauc iespējamība, ka Zemkopības ministrija varētu mainīt savu sākotnējo nostāju. Tas būtu liels solis atpakaļ mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzībā un nozīmētu, ka Latvija nav gatava pildīt Eiropas Konvencijā izvirzītās prasības." Līdz šim Latvija stingri iestājās par likumā spēkā esošā aizlieguma saglabāšanu, taču šobrīd tieši deputāts Roze virza un atbalsta priekšlikumu atļaut astu un ausu kupēšanu.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) Padomei apstiprināja, ka ministrija neatbalstīs priekšlikumus, kas būtu vērsti uz dzīvnieku izskatu pārveidojošo operāciju aizlieguma atcelšanu.

Padome uzskata, ka šobrīd nav nekāda pamata radikāli mainīt Latvijas valsts politiku mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzībā, grozot Dzīvnieku aizsardzības likumu. Padome cer, ka, ja priekšlikums tiks virzīts, tad šoreiz balsojums Saeimā pierādīs, ka "3 vīri laivā no Komisijas" nevarēs sagraut to, kas Latvijas tiesību sistēmā dzīvnieku aizsardzības jomā ir veidots pēdējos desmit gadus.