Darba grupa nolēma, ka nav nepieciešams ieviest grozījumus normatīvajos aktos, jo likumā "Par pašvaldībām" jau noteikts, ka vietējās pašvaldības ir tiesīgas izdot saistošus noteikumus, paredzot administratīvo atbildību par namu un to teritoriju un būvju uzturēšanu, savukārt Ministru kabineta "Ugunsdrošības noteikumos" teikts, ka aizliegts dedzināt kūlu, niedres un rugājus.
Jau vēstīts, ka sešu gadu laikā Latvijā ievērojami pieaudzis kūlas ugunsgrēku skaits, no 1996. līdz 2001.gadam, dedzinot sauso zāli, gājuši bojā septiņi cilvēki, šo gadu laikā iznīcinātas 913 ēkas.
Lielākie kūlas ugunsgrēku materiālie zaudējumi reģistrēti 1996.gadā, kad uguns nopostījusi īpašumus 110 883 latu vērtībā. Pērn kūlas ugunsgrēku zaudējumi bijuši 72 653 lati. Kūlas dedzināšana atsākusies arī šogad un saulainās dienās ugunsdzēsējiem ir aptuveni 100 izbraukumu uz sausās zāles dedzināšanas vietām.
"Jāatzīst, ka sabiedrības apziņas līmenis bieži ir nepietiekams, lai saprastu, ka senču sensenis izmantotais ekonomiski visizdevīgākais aizaugušu pļavu kopšanas paņēmiens - dedzināšana - nav savienojams ar mūsdienu cilvēka izpratni par dabas procesu norisi," teikts Segliņa ziņojumā. Ministrs arī norāda, ka ierobežotie zemes īpašnieku finansiālie līdzekļi "dažkārt spiež viņus rīkoties neapdomīgi un bezatbildīgi."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
