Jāatgādina, ka šonedēļ ECT pasludināja spriedumu Daugavpils iedzīvotājas Ingrīdas Podkolzinas lietā par vēlēšanu tiesību ierobežošanu, atzīstot viņas tiesību uz brīvām vēlēšanām pārkāpšanu, svītrojot Podkolzinu no kandidātu saraksta.
Tomēr tiesa atzina, ka likumdošanas ierobežojumu, kas Saeimas vēlēšanās neļauj piedalīties cilvēkiem bez attiecīga līmeņa valsts valodas zināšanām, mērķis ir nodrošināt Latvijas institucionālās sistēmas funkcionēšanu. Tiesa nevar noteikt nacionālā parlamenta darba valodu, jo tās izvēli noteica vēsturiski un politiski apsvērumi un to var noteikt tikai valsts.
Ar iniciatīvu grozīt vēlēšanu likumu pērnā gada nogalē nāca klajā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Toreiz arī kā viens no argumentiem izskanēja iespējamais tiesas spriedumu Podkolzinas lietā - ja tiesa atzīs šo vēlēšanu likuma normu par nedemokrātisku, Latvijai to nāksies grozīt tik un tā.
Pēc sprieduma pasludināšanas Ministru prezidents Andris Bērziņš mudinājis turpināt darbu pie vēlēšanu likuma grozījumiem, jo tas ir arī politisks kritērijs Latvijas uzņemšanai NATO - to vizītes Latvijā laikā Saeimai apstiprināja alianses ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons (George Robertson).