Latvijas pirmais satelīts šogad gan vēl kosmosā neriņķos, jo Indijas nesējraķetes, kam tās jāievada orbītā, starts atlikts līdz nākamajam gadam. Kā skaidro nodibinājuma "Ventspils Augsto tehnoloģiju parks" valdes locekle Dana Reizniece, alternatīvas nav un atliek vien gaidīt uz Indijas nesējraķešu startu. Tomēr neatkarīgi no starta datuma līdz decembrim Ventspilī tiks izstrādāts un testēts satelīta gala konfigurācijas inženiermodelis.
Gaidot startu, radusies iespēja uz "Ventas-1" testēt jaunu tehnoloģiju, tādēļ mazais satelīts kļuvis divas reizes lielāks. Uz tā atradīsies AIS (automātiskās identifikācijas sistēma) raidītājs, kamera attēlu ieguvei, GPS uztvērējs, satelītlāzertālmēra retroreflektors, kā arī jaunums – nano RTU (universāla tipa elektroniska plate, kam var pieslēgt dažādas apakšsistēmas). Nupat panākta vienošanās ar zviedru uzņēmumu "AAC Microtec" par tās testēšanu uz "Ventas-1", ziņo "Ventas Balss".
Elektroniskajā platē iecerēts iestrādāt "plug-and-play" tehnoloģiju, kas dos iespēju saslēgt dažādas atsevišķas sistēmas citu ar citu bez papildu instalācijas.
Savukārt, ja Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas centra RT-16 antenu līdz "Ventas-1" lidojumam pārveidos par zemes bāzes staciju satelītu signālu uztveršanai, zviedri ir piekrituši eksperimentālos datus no satelīta lejuplādēt tieši Irbenē. Tas vēlāk pavērs iespēju iekļaut antenu starptautiskajā apritē.
Iepazinuši satelītu tirgu un tehnoloģijas, ventspilnieki secinājuši, ka var iesaistīties tajā ar programmēšanu. Perspektīvs virziens, kurā šobrīd strādā Ventspils Augstskolas speciālisti, ir programmvadāmā radio programmēšana pielietošanai kosmosā. Jau šobrīd ir uzprogrammēta datu glabāšanas datubāze, kas dos iespēju "Ventas-1" datus uzkrāt un lejuplādēt tieši tad, ka satelīts atradīsies virs Ventspils, tā taupot enerģijas resursus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
