Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amata kandidātu atlases komisija ceturtdien par piemērotākajiem kandidātiem KNAB vadītāja amatam atzina un valdībai nolēma ieteikt Drošības policijas priekšnieka vietnieku Didzi Šmitiņu un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas kontroles dienesta priekšnieka vietnieku Aldi Lieljuksi.
Kas apkaros korupciju?

Par to informēja Noziedzības un korupcijas novēršanas padomes sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Staškeviča. Izvērtējot amata pretendentus un apkopojot komisijas locekļu viedokļus, komisija nolēmusi iesniegt Ministru kabinetam (MK) priekšlikumu par konkursa otrajā kārtā izvēlēto kandidātu Šmitiņu un informēt MK par otru pretendentu Lieljuksi, kurš ieguvis nākamo lielāko punktu skaitu.

Komisijas kopvērtējumā Šmitiņš ieguvis 31 punktu, Lieljuksis - 28 punktus, Saeimas un Valsts prezidentes drošības dienesta darbinieks Raimonds Avdejevs - 17 punktus, advokāte Iveta Nikolajeva - 14 punktus, policijas izolatora speciālists Aivars Tīrumnieks - 14 punktus, prokurore Aina Kriviša - 10 punktus, bet jurists Andris Geidāns - 10 punktus.

Savukārt astotais otrajai kārtai izvirzītais kandidāts - Preiļu rajona policijas priekšnieks Roberts Šņepsts - ceturtdien vēstulē tieslietu ministrei Ingrīdai Labuckai savu kandidatūru atsaucis.

Staškēviča informēja, ka līdz šīs nedēļas beigām komisija apkopos darba rezultātus un iesniegs tos Ministru kabinetā. Viņa prognozēja, ka par KNAB vadītāju lems valdības otrdienas sēdē.

KNAB priekšnieks amatā būs jāapstiprina Saeimai pēc valdības ieteikuma. Amatpersonas jau iepriekš prognozēja, ka šim nolūkam premjeram būs jāsasauc Saeimas ārkārtas sēde.

Jau vēstīts, ka atkārtoto konkursu uz KNAB vadītāja amatu izsludināja, pēc tam kad valdība noraidīja KNAB priekšnieka amata vērtēšanas komisijas piedāvātās no iepriekšējā konkursa izvēlētās kandidatūras - Rīgas patruļdienesta priekšnieku Visvaldi Puķīti un Drošības policijas pārstāvi Raimondu Mūrnieku, jo neatzina nevienu no viņiem par atbilstošu konkursa prasībām.

Atkārtotajā konkursā pieteicās 17 pretendenti, no kuriem konkursa otrajai kārtai komisija izvēlējās astoņus. Atkārtotā konkursa dēļ birojs nesāka darbu likumā noteiktajā termiņā - 1.jūlijā.

KNAB likums stājās spēkā 1.maijā, taču pilnībā savas funkcijas jaunveidojamais KNAB varētu sākt veikt tikai no šā gada 1.augusta. Likuma pārejas noteikumi paredzēja, ka no šā gada 1.jūlija birojam daļēji jāsāk pildīt savas funkcijas, veicot izziņas un operatīvo darbību atbilstoši savai kompetencei, kā arī politisko organizāciju un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontrole.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!