Foto: stock.xchng
Trūcīgo iedzīvotāju skaits Latvijā pieaudzis līdz 184 tūkstošiem, bet Eiropas pārtikas pakas no marta beigām saņems 139 tūkstoši cilvēku, sestdien vēsta laikraksts "Latvijas Avīze". Pērn pārtikas pakas saņēma 77 tūkstoši trūcīgo iedzīvotāju.

Šogad Eiropas Komisijas (EK) piešķirtais finansējums ļāvis iepirkt 50 663 tonnas graudu, no tām 22 993 tonnas ir Latvijas, bet pārējās 27 670 tonnas graudu un 730 tonnas vājpiena pulvera ir Igaunijas intervences krājumi. "Ja Latvijai būtu vairāk intervences graudu un savs piena pulveris, varētu izmantot paši savus krājumus, bet tik daudz to nav," laikrakstam skaidro Zemkopības ministrijas (ZM) speciāliste Lelde Celmiņa.

Pārtikas komplektu piegādi nodrošinās AS "Dobeles dzirnavnieks", kas uzvarēja arī Lietuvas pārtikas programmas konkursā un piegādās graudaugu produktus.

Celmiņa laikrakstam atzīst, ka EK piešķirtais finansējums esot mazāks par prasīto – 11 miljonu eiro vietā piešķirti 6,7 miljoni eiro, tomēr tas esot vairāk nekā pērn. Arī graudaugu produktu cenas tirgū kritušās, tāpēc sagādāto pārtikas paku skaits būs lielāks, skaidro Celmiņa. Tiesa, griķu pārslu vietā pārtikas komplektā iekļauti miežu putraimi, bet piena pulvera daudzums samazināts līdz 100 gramiem, arī piena būs mazāk – divu litru vietā - viens.

Produktu izdalē iesaistījušās desmit labdarības organizācijas, kas 429 vietās dalīs pārtikas pakas, vēsta laikraksts. Vislielāko darbu apjomu atkal uzņēmusies biedrība "Latvijas Sarkanais Krusts" (LSK), kas izveidojis 385 izdales vietas un apkalpos 129 tūkstošus iedzīvotāju.

Paku dalītājiem darba apjoms šoreiz būs divreiz lielāks, norāda laikraksts. Daudzos izdales punktos paredzēts apkalpot vairāk iedzīvotāju, līdz ar to pieprasīts krietni vairāk pārtikas komplektu nekā iepriekšējā gadā. Piemēram, Daugavpilī plānots izsniegt pat piecas reizes vairāk paku nekā pērn. LSK prezidents Valdis Nagobads min statistiku, ka LSK brīvprātīgajiem gada laikā nāksies pārcilāt vismaz 6000 tonnas produktu un izsniegt 1,5 miljonus pārtikas paku.

Pērn tika novērots, ka iedzīvotāju interese par EK pārtikas pakām pēc dažiem mēnešiem sarūk – apmēram 20% iedzīvotāju pēc produktiem vairs neieradās. Vieni aizbildinājās, ka viņus neapmierina pārtikas komplekta saturs, "dusmojās – cik ilgi mūs barosiet ar putrām! Pēla – kāpēc nav eļļas, cukura, tējas, sviesta, konservu," vēsta laikraksts. Citi teica, ka pēc pakām uz pagasta centru jāmēro pārāk tāls ceļš un tas neatmaksājoties.

"Gribu uzsvērt, ka šie produkti nav jāuztver kā vienīgais avots izdzīvošanai, tieši pretēji – lietojot putraimus, pārslas un miltus, trūcīgajiem tiek dota iespēja atlicināt kādu latu citu produktu iegādei, lai dažādotu savu ēdienkarti," skaidro Nagobads.

Viena pārtikas paka satur vienu kilogramu miežu putraimu, kilogramu augstākā labuma kviešu miltu, kilogramu četrgraudu pārslu un puskilogramu auzu pārslu. Tāpat pakā ir 100 grami vājpiena pulvera un litrs 2% piena.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!