FM par 'dzimstības fondu': jaunu speciālo budžetu veidošana nav laba budžeta prakse  (1)

Ministrija atbalsta ideju par demogrāfijas veicināšanas pasākumu ieviešanu un ir gatava turpmākajām diskusijām, vienlaikus gan uzsverot, ka ir svarīgi saprast, kādas varētu būt šāda fonda funkcijas un vai tas nepārklāsies ar jau esošajām Labklājības un Veselības ministriju programmām, informēja FM.

FM uzsver, ka neatbalsta speciālo budžetu veidošanu, jo tie padara apgrūtinošu valsts budžeta līdzekļu plānošanu. Pārāk liels valsts speciālā budžeta īpatsvars, kas iezīmē valsts budžeta ieņēmumus, samazina valdības iespējas elastīgi pārgrupēt finanšu resursus uz prioritāriem pasākumiem, norāda ministrija.

Jāatzīmē, ka vienota lemšana par budžeta līdzekļu sadalījumu par prioritārajam nozarēm tiek uzskatīta par labu budžeta praksi. Iekļaujot speciālo budžetu pamatbudžeta programmās, kā speciālo budžetu atstājot tikai sociālo apdrošināšanu, tiek panākta lielāka valsts budžeta līdzekļu elastība, jo samazinās konkrētām vajadzībām iezīmēto līdzekļu daļa un rodas iespēja līdzekļu pārdalīšanai, skaidro ministrija.

Lai gan ieņēmumu iezīmēšana konkrētam mērķim nozīmētu garantēto finansējuma apjomu (atbilstoši iekasētajam nodoklim), tomēr jāņem vērā arī svārstības nodokļu ieņēmumos. Neparedzēta nodokļu ieņēmumu plāna neizpilde radītu līdzekļu trūkumu iezīmētajā budžetā, kā rezultātā nebūtu iespējams nodrošināt plānotas funkcijas, vai arī būtu jālemj par papildus līdzekļu piešķiršanu no pamatbudžeta. Tādēļ tik un tā zustu līdzekļu iezīmēšanas būtība, kā arī samazinātos finanšu plūsmu caurspīdīgums.

Līdzekļu iezīmēšana rada risku, ka speciālajam mērķim tiktu izlietots vairāk līdzekļu, nekā tam pēc būtības ir nepieciešams, tādā veidā neveicinot resursu izlietojuma efektivizēšanu. Samērā bieži ir grūti sabalansēt iezīmējamo ieņēmumu apjomu (noteikt nodevas lielumu) ar reāli nepieciešamām izmaksām, tādā veidā radot nesabalansēto iezīmēto (speciālo) budžetu un tādā veidā nelabvēlīgi ietekmējot arī pārējo kopējā budžeta daļu.

Resursu efektīva izmantošana ir īpaši aktuāla finanšu krīzes periodā, uzsver FM.

Kā arguments ieņēmumu iezīmēšanai konkrētam mērķim tiek minēta zināma neatkarība, stabilitāte un prognozējamība. Tomēr tas rada virkni problēmu un cerētais mērķis var netikt sasniegts, jo konkrētā nodokļa ieņēmumi var būt mazāki par plānotajiem, pārējie ieņēmumi, iespējams, pat pārpildās, savukārt nodokļa ieņēmumos ir noteikts cikliskums un tāds ir arī izdevumos. Var veidoties arī situācija, piemēram, ka gada sākumā nepieciešami līdzekļi sniega tīrīšanai, bet degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumi šajā laikā nepieciešamos līdzekļus nenodrošina, skaidro FM.

Tāpat nodokļa likmes var mainīties ne tikai atkarībā no nepieciešamajiem līdzekļiem speciālajā budžetā, bet arī citu iemeslu dēļ, piemēram, ņemot vērā Eiropas Savienības prasības saistībā par likmju izlīdzināšanu ar kaimiņvalstīm, kā konsolidācijas pasākumu. Ja speciālā budžeta ieņēmumus veido likumā noteikta daļa no nodokļa ieņēmumiem, tad šo daļu pieņemot budžetu, vai izdarot tajā grozījumus pietiekami viegli var izmainīt, līdz ar to ieņēmumu garantija un prognozējamība ir tikai šķietama, norāda FM.

Visbeidzot, ministrija skaidro, ka, plānojot budžetu, būtu jānodrošina, ka, palielinoties attiecīgā nodokļa ieņēmumiem, speciālais budžets netiek palielināts "automātiski". Redzot nodokļa pieaugumu un pieprasot papildu līdzekļus, būtu pienākums pamatot un pierādīt šādu papildu izdevumu nepieciešamību Ministru kabinetā un Saeimā.

Tāpēc, FM secinājusi, ka nodokļu ieņēmumu tieša novirzīšana speciālajiem budžetiem padara apgrūtinošu valsts budžeta līdzekļu plānošanu. Nodokļu ieņēmumu izlietojums atsevišķām nozarēm nav nosakāms nodokļu vai citu jomu (sfēras) likumdošanas, bet gan valsts budžeta ietvaros. Nodokļu likumi regulē nodokļa piemērošanu kādam objektam un nereglamentē, kā nodokļu ieņēmumi tiek sadalīti. To regulē gadskārtējais valsts budžeta likums. Nav arī pamata nodokļu ieņēmumu izlietojumu noteikt citu jomu likumdošanas ietvaros.

Jau ziņots, ka koalīcijas partiju sadarbības padome šonedēļ konceptuāli atbalstījusi nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) piedāvāto ieceri veidot Valsts dzimstības veicināšanas fondu, pastāstīja Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK).

"Koalīcija atzina, ka ideja ir laba. Tagad tā jāizvērtē Finanšu ministrijai no finansiālā aspekta un Tieslietu ministrijai no tiesiskā aspekta," teica Parādnieks.

Deputāts norādīja, ka nepieciešams arī konkretizēt šāda fonda uzdevumus, jo ir svarīgi, lai tie nepārklātos ar citu institūciju darbību.

Pēc Parādnieka teiktā, šāds fonds sekmētu dzimstību un demogrāfiskās situācijas uzlabošanos Latvijā ilgtermiņā.

Pēc deputāta skaidrojuma, fonda ieņēmumus veidotu "iezīmēts" finansējums katru gadu, nosakot ar likumu, ka visi uzņēmumi, kas ziedo sabiedriskā labuma statusu ieguvušām organizācijām, saņemot par to nodokļu atlaides, 20% no šīs ziedojamās summas novirza Valsts dzimstības veicināšanas fondam.