Labklājības ministrijas (LM) un Saeimas veidotā darba grupā pēc Jāņiem turpinās meklēt risinājumus demogrāfijas problēmām un pensiju sistēmas ilgtermiņa stabilitātei, portālam "Delfi" pastāstīja LM parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (V).
Ir vēl citi priekšlikumi, saistot pensionēšanās jautājumu un demogrāfijas veicināšanu, taču tos nolemts izvērtēt atsevišķi, sacīja Ašeradens. Viņš atzina, ka LM, gatavojot grozījumus likumā "Par valsts pensijām", nebija pārliecības, ka ar pensiju sistēmas izmaiņām varētu veicināt un uzlabot demogrāfijas procesus Latvijā.
Ašeradens uzsvēra, ka darba grupas uzdevums nav radīt jaunu pensijas likumu, taču izmaiņas sagaidāmas vairākos pašreizējos likumos.
"Jauns pensijas likums noteikti nav jāveido, mēs pašlaik ļoti labi virzāmies ar pensijas likuma grozījumiem," sacīja deputāts.
Pašlaik neesot zināms, kas darbosies darba grupā, taču tajā aicināšot darboties tos deputātus, kuri iesnieguši priekšlikumus pensijas likuma izmaiņām, teica Ašeradens.
Tikmēr koalīcijā ietilpstošās Reformu partijas (RP) deputāte Inta Bišofa uzskata, ka būtu jāveido pilnīgi jauns pensijas likums, portālu "Delfi" informēja partijas pārstāve Daiga Holma.
Bišofa uzskata, ka saskaņā ar pastāvošo kārtību tiesības uz vecuma pensiju ir sievietēm un vīriešiem, kuru apdrošināšanas stāžs vismaz ir 10 gadi. Šāda politika, no vienas puses, mazina cilvēku motivāciju strādāt oficiāli un maksāt nodokļus, no otras puses – nostāda nevienlīdzīgā stāvoklī dažādu paaudžu pensionārus.
"Latvijas iedzīvotāji, kas godīgi strādājuši padomju gados, pie 42 gadu uzkrātā darba stāža minimālā pensija ir tikai par 27 latiem lielāka, salīdzinot ar tiem, kas strādājuši savā dzīvē ir tikai 10 gadus," norāda Bišofa.
Viņa uzsver – šāda neatbilstība un pensijas vecuma cilvēku zemais dzīves līmenis grauj uzticību pensiju sistēmai kopumā. Pensija nedrīkst būt mazāka par iztikas minimumu un valstij ir pienākums nodrošināt pienācīgu pensiju arī tiem cilvēkiem, kas nav paspējuši iestāties 3.līmeņa pensiju sistēmā, bet, kuru darbs padomju ir radījis pamatus pašreizējai neatkarīgās valsts ekonomikai un infrastruktūrai.
Tāpēc Reformu partija piedāvā pakāpeniski paaugstināt minimālo darba stāžu līdz 25 gadiem, vienlaicīgi nodrošinot nodokļu atvieglojumu piemērošanu dažādu personu grupām, tostarp, vecākiem, kuri ir izaudzinājuši trīs un vairākus bērnus. Būtu nepieciešams izvērtēt arī iespēju ieviest pensiju līdzmaksājumus par katru bērnu, kā arī nodrošināt tiesības mantot uzkrāto pensijas kapitālu.
Pensiju likuma grozījumos koalīcija ir atbalstījusi pensijas vecuma paaugstināšanu no 62 līdz 65 gadiem laika posmā no 2014. līdz 2025.gadam ik gadu pa trīs mēnešiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
