Ebreju kopiena noraida spekulācijas, ka Klintones vizīte Latvijā būtu saistīta ar īpašumu restitūcijas jautājumu  (112)

Nākamnedēļ, 28.jūnijā, vienas dienas vizītē Latvijā ieradīsies Klintone, kura tiksies ar valsts augstākajām amatpersonām un pārrunās kopīgās NATO misijas un to prioritātes, kā arī Latvijas atkopšanos no ekonomikas krīzes. Tiesa, medijos plaši izskan spekulācijas, ka Klintones vizīte ir saistīta ar Latvijā neatrisināto ebreju kopienas bijušo īpašumu restitūciju jeb atdošanu atpakaļ.

"Mums tas izraisa smaidu, ka cilvēki domā, ka tagad ebreju kopiena kādam piezvanīja uz Ameriku un tāpēc Hilarija Klintone brauc uz Latviju. Mēs to uzzinājām kā visi pārējie no preses. Tā ir viduslaiku domāšana," sacīja Umanovska.

Viņa atzina, ka Amerikā dzīvo ļoti daudz ebreju un daudzi no tiem ir bijuši vai ir Latvijas pilsoņi.

"ASV vēstniece [Džūdita Gārbere] pauda atbalstu kā citos jautājumos – taisnīgu lietu. Īpašuma atdošana tiem, kam tie pieder, ir taisnīga lieta. Brīnos tieši par Nacionālo apvienību, kāpēc viņi negrib novērst okupācijas sekas," minēja Umanovska.

Ebreju kopienas pārstāve norādīja, ka Latvija ir viena no retajām valstīm pasaulē, kur ebreju īpašumu jautājums nav atrisināts, turklāt jautājums ir tieši par sabiedrisko īpašumu atdošanu, nepretendējot ne uz ko citu, jo privāto īpašumu jau ir bijušas iespējas atgūt.

"Nezinu, vai kādam varētu būt šaubas, ka jāatdod tas, kas nav tavs? Tas taču ir loģiski. Diskusijās izskan – ja tie būtu poļi vai kādi citi, bet lūdzu, kāpēc viņi par to nerunā. Mēs esam tikai par. Tas ir jautājums par to, ka likumi savulaik neatļāva atgūt sabiedrisko īpašumu, tikai reliģisko un privāto," paskaidroja Umanovska.

Jau vēstīts, ka ebreju īpašumu jautājuma sakārtošana nesen aktualizējās, jo maija vidū premjera birojā tika saņemta vēstule no Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes, kurā uzsvērts, ka Latvija ir viena no nedaudzajām Eiropas valstīm, kurā joprojām nav pieņemts likums par ebreju reliģisko un sabiedrisko organizāciju īpašumu restitūciju. Padome arī atsaucas uz Lietuvu, kur jau pērn pieņemts šāds likums.

Ziņots arī, ka tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš trešdien vakarā paziņoja par atkāpšanos no amata un šo lēmumu pamato ar premjera un tieslietu ministra atšķirīgo izpratni par nekustamo īpašumu nodošanu ebreju reliģiskajām un sabiedriskajām organizācijām.