Ņemot vērā ekonomikas attīstības tendences, līdz 2030.gadam Latvijā varētu atgriezties 120 000 valstspiederīgo jeb aptuveni 62% no valsti laika posmā no 2000. līdz 2010.gadam pametušajiem iedzīvotājiem, otrdien Labklājības ministrijā notiekošajā diskusijā par nodarbinātību, migrāciju un diasporas potenciālo devumu Latvijas ekonomikas attīstībai prognozēja Ekonomikas ministrijas (EM) Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta Ekonomikas attīstības un darba tirgus nodaļas eksperts Normunds Ozols.
Raksturojot pašreizējo ekonomisko situāciju valstī, Ozols norādīja, ka aizvadītajā gadā valstī bijis novērojams darbaspēka pieauguma pieprasījums, bezdarba samazināšanās un atalgojuma palielināšanās. Vienlaikus Latvijā vērojams strukturālais bezdarbs, kas nozīmē speciālistu trūkumu atsevišķās jomās. Šo tendenci veicinājis lielais skaits cilvēku, kuri pametuši valsti, dodoties peļņā uz ārzemēm. No 2000.gada līdz 2010.gadam Latviju pametuši 213 000 valstspiederīgo, no kuriem 85% bijuši darbaspējas vecumā.
EM pārstāvis uzsvēra, ka, ņemot vērā strukturālo bezdarbu, valstī nepieciešama skaidra demogrāfijas un migrācijas politika, liekot uzsvaru uz dzimstības palielināšanu un prom aizbraukušo valstspiederīgo atgriešanos Latvijā.
Arī Labklājības ministrijas (LM) parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens uzsvēra, ka prom aizbraukušie ir liels potenciāls Latvijas ekonomikai un darba tirgum. Pēc LM pārstāvja prezentētajiem datiem, Latviju krīzes laikā pametuši vairāk nekā 200 000 iedzīvotāju un kopumā ārvalstīs varētu būt aptuveni 300 000 Latvijas valstspiederīgo, no kuriem vairāk nekā 100 000 dzīvo Lielbritānijā, 25 000 - Īrijā, 14 000 - Vācijā un 20 000 - Skandināvijā.
"Ir pilnīgi skaidrs, ka nākotnē cilvēku trūks vairāk un vairāk. Šobrīd iezīmējas, ka nākamajos trijos līdz četros gados deficīts varētu sasniegt 100 000 līdz 160 000 darba roku," sacīja Ašeradens, bilstot, ka patlaban uzņēmēji mēģina izmantot ārvalstu darbaspēku vai mēģina pārliecināt prom aizbraukušos darbiniekus atgriezties Latvijā.
"Būtu ļoti bezatbildīgi neizvērtēt to potenciālu, kāds ir Latvijas diasporai ārvalstīs," uzsvēra LM pārstāvis, skaidrojot, ka Latvijai jāsaglabā saikne ar diasporā esošajiem bērniem, diaspora ir kā potenciālais darbaspēks, kā arī nepieciešams globālais valstspiederīgo tīkls, kas varētu sniegt ieguldījumu valsts attīstībā. "Ne vienmēr tas nozīmē, ka šie cilvēki atgriezīsies un strādās Latvijā, bet pilnīgi noteikti viņi var dot ieguldījumu dažādu nozaru attīstībā, piemēram, kultūrā, zinātnē, medicīnā," pārliecību pauda Ašeradens.
Arī Ārlietu ministrijas (ĀM) speciālo uzdevumu vēstnieks par sadarbību ar diasporu Rolands Lappuķe uzsvēra, ka nedrīkst par zemu novērtēt to potenciālu, kas ir diasporai ārvalstīs. Diplomāts novērojis, ka diasporas pārstāvju vidū augusi apziņa, ka cilvēki ir piederīgi Latvijai. Līdz ar to diasporas vidū pieaugusi arī interese veicināt sadarbību ar Latviju.
Ašeradens norādīja, ka valsts institūcijas sadarbības jautājumiem ar diasporu patlaban pieiet kvantitatīvi, taču nepieciešama darba kvalitāte. Kā būtiskākās iniciatīvas viņš norādīja Kultūras ministrijas dokumentu par nacionālo identitāti un integrācijas politiku, kas paredz galvenās nostādnes sadarbībai ar diasporu, LM nodarbinātības politiku, kurā iekļauts jautājums par sadarbību ar diasporu, kā arī ĀM speciāli nozīmēto vēstnieku sadarbībai ar diasporu un darbu pie rīcības plāna sadarbībai ar diasporu. Tāpat tika pieminēta EM iniciatīva izstrādāt pasākumu plānu reimigrācijas atbalstam.
Kā ziņots, šodien notikusī diskusija bija viena no darba sanāksmēm par konkrētiem veidiem, kā ir iespējams piesaistīt diasporas pārstāvjus Latvijas ekonomikai, tostarp arī par to, kā veicināt informācijas apmaiņu par iespējamajām darba un prakses vietām Latvijā, kā arī izvērtēt iespējas sadarboties ar ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem, viņiem neatgriežoties Latvijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
