Laikraksts: Latvijai Vistiņam un Perepjolkinam var nākties maksāt 5 miljonus latu  (22)

Tādu summu no valsts ECT prasa abi sūdzības autori, ceturtdien laikraksta "Dienas Bizness" slejā norāda advokāts Egils Radziņš. Viņš atzīmē, ka konkrētajā gadījumā ECT ir konstatējusi, ka atlīdzība, kas abiem cietušajiem tika izmaksāta par viņiem piederošu zemes gabalu atsavināšanu Rīgas brīvostas teritorijā, ir bijusi nesamērīgi maza.

Piemēram, Perepjolkina gadījumā saņemtā atlīdzība bija vienas tūkstošās daļas apmērā no īpašuma kadastrālās vērtības atsavināšanas brīdī. Šobrīd tiesa ir noteikusi trīs mēnešu termiņu, kura laikā valstij ar pieteicējiem ir iespējams vienoties par atlīdzības summu un samaksas kārtību.

Gadījumā, ja vienošanās nenotiks, pusēm būs jāinformē tiesa par iemesliem, kāpēc tas nav noticis, un tad tā pati lems par šo jautājumu pēc saviem ieskatiem.

Par abiem īpašumiem kopā tiek lūgts izmaksāt kadastrālās vērtības kopumā ap 3,7 miljonus latu, kā arī kavējuma procentus, un rezultātā atlīdzināmā summa būtu ap 5 miljoniem latu.

Kā ziņots, ECT iepriekš atzina, ka Vistiņam un Perepjolkinam izmaksātās atlīdzības apjoms nav uzskatāms par samērīgu Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas izpratnē.

ECT spriedumu pieņēma ar divpadsmit balsīm „par" un piecām balsīm „pret". Tiesa arī vienbalsīgi atzina, ka šajā lietā nav atsevišķi nepieciešams izvērtēt, vai ir noticis diskriminācijas aizlieguma pārkāpums, kā arī nolēma atlikt jautājumu par taisnīgas atlīdzības piešķiršanu, nosakot pusēm trīs mēnešu termiņu, lai iesniegtu savus apsvērumus par iespējamo kompensācijas apjomu.

 ECT Lielās palātas spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams.

 Kā iepriekš informēja Ārlietu ministrija, ECT piekrita, ka iesniedzējiem piederošo nekustamo īpašumu Rīgas tirdzniecības brīvostas teritorijā atsavināšana notika saskaņā ar likuma prasībām un sabiedrības interesēs.

Ņemot vērā atsavināto īpašumu kadastrālo vērtību atsavināšanas brīdī un iesniedzējiem izmaksātās kompensācijas summu, kas pirmā iesniedzēja gadījumā bija apmēram 1/1000 daļa no kadastrālās vērtības, bet otrā iesniedzēja gadījumā - apmēram 1/350 daļa, ECT uzskatīja ka šāda starpība ir pārāk ievērojama. Tādēļ ECT atzina, ka lietā nav samērotas iesniedzēju tiesības uz īpašuma aizsardzību no vienas puses un, no otras puses, sabiedrības vispārējas intereses.

ECT tiesneši šajā lietā gan nav bijuši pilnīgi vienisprātis, jo ECT Lielās palātas spriedumam ir pievienots piecu tiesnešu atsevišķais viedoklis, kurā tiesneši pauž nostāju, ka šajā lietā nav pieļauts Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pārkāpums.

Vistiņš un Perepjolkins ir Latvijas pilsoņi, kuri 1994.gadā no zemes īpašniekiem uz vairāku dāvinājuma līgumu pamata 500 latu un 1000 latu apmērā ieguva piecus zemes gabalus Rīgas tirdzniecības brīvostas teritorijā.

Valsts viņiem par atsavināto īpašumu kontā ieskaitīja kompensāciju, kas tika noteikta saskaņā ar īpašuma kadastrālo vērtību 1940.gadā - Perepjolkinam 8 616,87 lati un Vistiņam 548,26 lati.

Abi zemes īpašnieki sāka civilo tiesvedību, apstrīdot atlīdzības apmēru. Tiesvedības rezultātā viņu prasība tika noraidīta. Ar 1998.gada 30.aprīļa Satversmes tiesas spriedumu lietā, kas bija ierosināta pēc 20 6.Saeimas deputātu pieteikuma, apstrīdētais Saeimas lēmums par zemes atsavināšanas kārtību tika atzīts par atbilstošu Eiropas cilvēktiesību konvencijai.

Tā kā iesniedzēji bija izsmēluši visus nacionālajā līmenī pieejamos tiesību aizsardzības līdzekļus, 2001.gada 5.jūnijā viņi iesniedza iesniegumu ECT, apgalvojot, ka viņiem piederošā nekustamā īpašuma atsavināšana nenotika likumā noteiktajā kārtībā, tās rezultātā samaksātās atlīdzības apmērs nebija "taisnīgs" un ka viņi ir tikuši diskriminēti sava materiālā stāvokļa dēļ.

2011.gada 15.septembrī ECT palāta ar sešām balsīm „par" un vienu balsi „pret" atzina, ka iesniedzējiem izmaksātās atlīdzības apmērs par piespiedu kārtā atsavināto nekustamo īpašumu Rīgas brīvostas teritorijā, ir uzskatāms par samērīgu Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas izpratnē.

Tolaik ECT vienbalsīgi atzina, ka šajā lietā nav noticis diskriminācijas aizlieguma pārkāpums.

Par ECT spriedumu 2011.gada 16.maijā Vistiņš un Perepjolkins iesniedza apelācijas sūdzību, lūdzot nodot lietas izskatīšanu ECT Lielajai palātai. 2011.gada 15.septembrī iesniedzēju apelācija tika pieņemta un nodota izskatīšanai ECT Lielajai palātai 17 tiesnešu sastāvā. 2012.gada 11.janvārī Strasbūrā notika ECT Lielās palātas sēde šajā lietā.