Saeimā balsojums par Augstākās izglītības padomes (AIP) sastāvu nebūs balsojums pret pārmaiņām, un tas būtu jāuztver kā balsojums par personālijām, šādu nostāju trešdien, 19. decembrī pauda Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētājs Arvīds Barševskis (attēlā).
"Runājot par rītdienas balsojumu, es domāju, ka tas nekādā veidā nav balsojums pret pārmaiņām. Tas ir jāuztver kā balsojums par personālijām," teica Barševskis.
Viņš norādīja, ka neapmierinātība ir pret mazākumu no padomes sastāvā, tādējādi to nevar nosaukt par balsojumu pret pārmaiņām. Viņaprāt, ir saskatāma nevēlēšanās, lai padomē ir citādi domājoši.
Barševskis akcentēja, ka Rektoru padomes izvirzītais kandidāts, pašreizējais AIP vadītājs Jānis Vētra, tika izraudzīts ne tādēļ, ka viņš jau strādā AIP, bet gan tāpēc, ka rektori viņu augstu vērtē kā augstākās izglītības jomas speciālistu ar lielu pieredzi.
Ja Vētra neiegūs parlamenta atbalstu, Rektoru padome lems par jauna kandidāta izvirzīšanu. "Pagaidām mēs neesam lēmuši par kādiem rezerves variantiem," teica Barševskis.
Jau vēstīts, ka izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis aicina Saeimas deputātus balsojumā par AIP sastāvu iestāties par pārmaiņām un valsts ilgtermiņa interesēm. Pēc Ķīļa domām, iepriekšējais AIP sastāvs ne vien tiek turēts aizdomās par nekvalitatīva studiju programmu izvērtējuma veikšanu un datu sagrozīšanu, bet arī ir pierādāma padomes neizdarība, pildot likumā noteikto.
"AIP sastāvā ir cilvēki, kas līdz šim mērķtiecīgi un visiem līdzekļiem kavējuši pārmaiņas augstākās izglītības jomā. Ja tie nonāks padomes jaunajā sastāvā, reformu īstenošana būs divkārt grūtāka," uzskata ministrs. Ķīlim lielākie iebildumi ir pret Vētru un Studentu apvienības līderi Edvardu Ratnieku.
Izglītības un zinātnes ministrija iebilst pret atkārtoti virzīto AIP locekļu kandidatūrām un norāda, ka padome ir tikai daļēji pildījusi Augstskolu likumā noteiktos uzdevumus un funkcijas. Ministrija uzskata, ka vēstulē minētie argumenti uzskatāmi par būtisku šķērsli atkārtoti izvirzīto kandidātu apstiprināšanai.
Ministrija lūdz deputātus izvērtēt nepieciešamību noraidīt to institūciju nominētos padomes locekļu kandidātus, kuru izvirzītie pārstāvji pašlaik darbojas padomes sastāvā. No Latvijas Zinātņu akadēmijas darbam AIP atkārtoti ir izvirzīts bijušais akadēmijas prezidents Juris Ekmanis, no Latvijas Rektoru padomes - Vētra, no Latvijas Studentu apvienības - Ratnieks, no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras - tās viceprezidents Aigars Rostovskis, bet no Latvijas Koledžu asociācijas atkārtoti deleģēts Rīgas Tehniskās koledžas direktors Jānis Rozenblats.
Ne visas Saeimas frakcijas jau ir izlēmušas, kā balsos, un par to spriedīs frakcijās. Patlaban iebildumus pret konkrētām kandidatūrām ir izteikušas tikai divas frakcijas - "Saskaņas centra" (SC) un Reformu partijas (RP) deputāti. Abas frakcijas plāno neatbalstīt Latvijas studentu apvienības izvirzīto kandidātu - tās prezidentu Ratnieku. RP ir paziņojusi, ka nevarēs atbalstīt nedz Rektoru padomes virzītā Vētras, nedz Ratnieka atkārtotu ievēlēšanu.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā kandidāti, kuri tiek deleģēti pirmo reizi darbam AIP, tika atbalstīti vienbalsīgi. Vislielākie iebildumi komisijā bija pret Latvijas Studentu apvienības izvirzīto kandidātu Ratnieku. Par viņu nobalsoja seši deputāti, taču pieci balsoja pret. Pret balsoja RP un SC deputāti atbilstoši frakcijās pieņemtajiem lēmumiem. Par pašreizējo AIP vadītāju Jāni Vētru par nobalsoja astoņi deputāti, bet pret - divi RP pārstāvji, savukārt viens SC deputāts balsojumā atturējās. Arī pārējie otrreiz izvirzītie kandidāti netika atbalstīti vienprātīgi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
