Mans sarunas biedrs Ēro ir divdesmit vienu gadu vecs jauneklis. Augumā viņš ir padevies - metrs astoņdesmit. Īsti somi vispār nemēdz būt gara auguma.
Zināju, ka Ēro ir dažas veselības problēmas - viņam ir izteikta alerģija uz dažām vielām, vēl ir slikta redze (līdz mīnus trīs dioptrijām), turklāt puisis, uzsākot dienestu, nedzirdēja ar vienu ausi. Es viņam paskaidroju, ka ar tādu veselību mūsu NBS kareivji nedien, un tāpēc man ir saprotams jautājums: kā viņu paņēma armijā?
Ēro smaidot paskaidroja, ka nedzirdīgā auss bijusi pat ērta. Naktīs netraucēja citu krākšana un skaļa gāzu nolaišana. Painteresējos, kā viņš dzirdējis komandu "celties" vai trauksmes signālus? Biedri esot modinājuši. Grūtības sagādājušas arī brilles. Gāzmasku ātri neuzģērbsi, vienmēr par tām jāatceras. Pēc komandas "sprādziens", kad jāmetas guļus, viņš esot brilles saplēsis. Armija atmaksāja jaunu iegādi. Tā dažs labs karavīrs ticis pie modernākām brillēm.
Vai nenācās saskarties ar to, ko padomju armijā pazina kā 'ģedovščinu' jeb vecāko kareivju ņirgāšanos par jauniņajiem?
"Somu armijā ļoti attīsta komandas garu," saņēmu atbildi. Istabā guļot pa desmit karavīriem. Par ņirgāšanos miegā un arī citādi nevarot būt pat runas. Taču te ir vēl kāds knifs, kāpēc tā ir iegājies.
Piemēram, kāds karavīrs esot smēķējis neatļautā laikā slepus no citiem. Seržants par to licis viņam skriet liekus soda apļus. Pēc tam šis karavīrs par piedzīvoto pasūdzējies kam pienākas un šo sodīšanas praksi aizlieguši. Somi jau no bērnības tiekot mācīti, ka par nepareizām lietām ir jāsūdzas vecākiem, skolotājiem, policijai un priekšniecībai.
Bet sūdzēties par augstākiem priekšniekiem somu karavīram ir grūti. Tas arī neesot vajadzīgs, katrs labi apzinās savu atbildību. "Jo lielāka pakāpe virsniekam, jo viņam ir vairāk ko zaudēt," saka Ēro.
Kā ir ar sievietēm, kas dien Somijas armijā?
"Saprotams, ka viņām daudz kas ir atsevišķi - guļvietas, tualetes. Taču ir viena lieta, kas karavīriem-vīriešiem tiešām nepatīk - viņas cenšas būt par līderēm," skaidro mans sarunas biedrs. Vīrietim ir pretdabiski pakļauties sievietei. Ēro uzskata, ka ir citas darbības sfēras, kur sievietei sevi parādīt un kalpot valstij. Piemēram, medmāsas vai varbūt pavāres.
Vai somi labprāt iet dienēt?
"Man šķiet, ka vairums sākumā dienestu uztver kā spēli. Bet kad jāsāk skriet garie gabali un ekipējuma smagums sasniedz pat piecdesmit kilogramus, tad ar spēli ir cauri... Patreizējā paaudzē ne visi grib dienēt. Viens paziņa tā mīlējis savu draudzeni, ka panācis, lai viņu atbrīvo no dienesta it kā slimības dēļ. Agrāko jaunatni uz dienestu mudinājuši vectēvu un tēvu stāsti par karu pret staļinistisko armiju. Tagad būtu labāk, ja Somijā būtu profesionālā armija. Bet saprotu, ka tas valstij ir par dārgu," saka Ēro.
Neskatoties uz to, ka apmēram piecdesmit procenti Somijas pilsoņu par NATO negribot pat dzirdēt, personīgi viņš domājot, ka Somijai ir jābūt NATO sastāvā.
Bet vai tu gribētu doties miera misijā uz Afganistānu?
"Zinu, tur šobrīd ir somu miera uzturētāji. Taču tie ir brīvprātīgie. OMD karavīru tur nav. Es personiski uz Afganistānu negribētu doties. Tas būtu pretrunā ar maniem uzskatiem," noslēdz sarunu Ēro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
