Foto: F64
Pagājušajā nedēļā notikušā ugunsgrēka Rīgas pilij nodarīto postījumu novēršanai, tostarp pagaidu jumta uzlikšanai nepieciešamie līdzekļi tiks ņemti no valsts budžetā paredzētā finansējuma pils rekonstrukcijai, savukārt nākamajos gados attiecīgi varētu palielināt rekonstrukcijai atvēlēto līdzekļu apjomu.

To otrdien pēc tam, kad valdība aiz slēgtām durvīm bija uzklausījusi atbildīgo ministriju, kā arī "Valsts nekustamo īpašumu" (VNĪ) sniegto informāciju, paziņoja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

Tas, cik lielus zaudējumus īsti nodarījusi naktī no ceturtdienas uz piektdienu notikusī ugunsnelaime, vēl tiek rēķināts. VNĪ valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane stāstīja, ka otrdien eksperti apsekojuši Rīgas pili, lai apzinātu zaudējumu apmēru.

Dombrovskis zināja teikt, ka ar šī gada valsts budžetā pils rekonstrukcijai paredzētajiem līdzekļiem pietiks arī ugunsgrēka seku novēršanas izdevumiem.

Pagaidām arī nav zināms, kad tieši Rīgas pilij tiks uzlikts pagaidu jumts, taču, saskaņā ar Strautmanes stāstīto, būvnieki, kas rekonstruē pili, apņēmušies izvākt būvgružus un ugunsgrēka paliekas, lai novērstu turpmākus bojājumus. Nokrišņu gadījumā Rīgas pilī tikšot nodrošināta operatīva ūdens savākšana, lai novērstu jaunus bojājumus, viņa teica.

Lai arī ugunsgrēka dēļ plānots pārskatīt Rīgas pils rekonstrukcijas darbu apjomu, vismaz pagaidām būvnieki turpinās darbus, kuri ir nepieciešami, piemēram, pils pamatu nostiprināšanas, stāstīja Strautmane.

Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (NA) sola, ka līdz šīs nedēļas beigām varētu aprēķināti izdevumus par Rīgas pilī izvietoto muzeju krājumu saglabāšanu un pārvietošanu. No VNĪ vēl tiks gaidīts atzinums par to, vai nepieciešams evakuēt visus trīs Rīgas pilī izvietotos muzejus.

Muzeju krājumus uz jaunajām, Pulka ielā esošajām krātuvēm bija plānots pārvietot 2015.gadā, kad paredzēts pabeigt Rīgas pils rekonstrukcijas pirmo kārtu. Jaunzeme-Grende otrdien žurnālistiem teica, ka krājumu pārcelšana uz 11 tūkstošus kvadrātmetru lielajām krātuvēm Pulka ielā, saskaņā ar iepriekšējām aplēsēm, izmaksās vairāk nekā trīs miljonus latu. Savukārt, ja apsekojot Rīgas pili, atklāsies, ka nepieciešamas jaunas telpas arī trīs pilī esošo muzeju ekspozīciju izvietošanai, izmaksas vēl pieaugs.

Kopumā Rīgas pils rekonstrukcijā divarpus gadu laikā bija plānots ieguldīt teju 21, 8 miljonus latu, taču lielākie ieguldījumi plānoti 2014. un 2015. gadā. Šī gada valsts budžeta paskaidrojumi liecina, ka Rīgas pils rekonstrukcijai un restaurācijai šogad bija paredzēta 592 tūkstošus latu liela valsts budžeta dotācija, bet muzeju krātuvju kompleksa izbūvei Pulka ielā – 2, 732 miljonus latu liela budžeta dotācija.

Rīgas pils priekšpils rekonstrukcijas darbus pilnsabiedrība "SBRE", kurā apvienojušās būvkompānijas "SKONTO Būve" un "RE&RE", sāka pērnā gada nogalē.

Jau ziņots, ka ceturtdien vakarā sākās ugunsgrēks Rīgas pilī. To izdevās nodzēst vien pēc 16 stundām. Kopējā pils degšanas platība bijusi 3200 kvadrātmetru - jumta konstrukcijas un bēniņu telpa dega 2400 kvadrātmetru platībā, 4.stāvs izdega 600 kvadrātmetru platībā, bet 3.stāvs - 200 kvadrātmetru platībā.

Pašlaik notiek Rīgas pils Priekšpils remonts, tādēļ Valsts prezidenta rezidence ir pārcelta uz Melngalvju namu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!