Visticamāk, ar ebreju kopienas īpašumu restitūciju varēsim virzīties uz priekšu soli pa solim, taču tam būs nepieciešams Saeimas vairākuma atbalsts, uzskata Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).
Ebreju kopienas pārstāvjiem plānots sarunu raunds ar visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām, un tā rezultāti ļaus spriest par tempu, kādā varam šo jautājumu risināt, - par šādu Dombrovska viedokli informēja premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke.
"Taču redzams, ka pakāpeniski ar to virzāmies uz priekšu. Ir izdevies panākt zināmu vienprātību par ierobežotu restituējamo īpašumu apjomu - tie ir sabiedriskas nozīmes objekti, piemēram, sinagogu ēkas, kapi, skolas utt.," norāda valdības vadītājs.
Ebreju kopienas īpašumu restitūcijas jautājums ir bijis "sarežģīta un sensitīva tēma" visās valstīs, kur tas tiek risināts, tostarp arī Latvijā, akcentē premjers.
Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš norādīja, ka viņam "savā ziņā pat ir skumji", ka ik gadu, tuvojoties holokausta upuru piemiņas dienai, šis jautājums tiek aktualizēts un savā ziņā saistīts ar, iespējams, dažādām ekonomiskajām interesēm. Nacionālā apvienība jau iepriekš pauda savu viedokli, proti, ka denacionalizācijas process Latvijā ir noslēdzies un, ja tiek pārskatīts kopumā, tad ir attiecināms uz jebkuru sabiedrības grupu, akcentēja Bērziņš.
Tikmēr Reformu partijas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Demiters uzsvēra, ka frakcijā šis jautājums atkārtoti netika skatīts. Paužot savu personīgo viedokli, Demiters sacīja, ka, atverot denacionalizācijas jautājumu, būtu runa par jebkuras tautības vai sabiedriskās organizācijas īpašumu atgriešanu.
Arī pie frakcijām nepiederošais deputāts Viktors Valainis norādīja, ka viņa viedoklis ir līdzīgs koalīcijas kolēģu paustajam un par to iespējamas diskusijas.
Kā ziņots, diskusijas par ebreju nekustamā īpašuma restitūcijas jautājumu varētu aktualizēt septembrī, kad ir paredzētas sarunas ar Saeimas deputātiem, iepriekš norādīja Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes izpilddirektore Gita Umanovska.
Latviju arī apmeklēja ASV Valsts departamenta īpašais sūtnis holokausta jautājumos Duglass Deividsons, kurš jautājumā par ebreju nekustamā īpašuma restitūciju pauda viedokli, ka būtu labi, ja Latvija aizvērtu šo pagātnes "nodaļu", par kuras izraisīšanu tagadnē neviens īsti nav atbildīgs, bet, ja valsts to spētu atrisināt, tas būtu ļoti labi gan valstij, gan ebreju kopienai.
Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes pārstāvji arhīvos tika apzinājuši, ka līdz 1940.gada 17.jūnijam ebreju sabiedriskajām organizācijām visā Latvijā piederēja aptuveni 270 nekustamie īpašumi.
Ebreju īpašumu atgūšanas jautājuma aktualizēšana politiskā līmenī pirms aptuveni gada izraisīja bijušā tieslietu ministra Gaida Bērziņa (VL-TB/LNNK) demisiju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
