Skolās trūkst disciplīnas, uzskata iedzīvotāju vairākums  (68)

Lielākā daļa aptaujāto par vissteidzamāk risināmo problēmu Latvijas skolās uzskata skolēnu disciplīnas trūkumu (62%). Salīdzinoši bieži aptaujātie norādījuši arī uz labu skolotāju trūkumu (42%). Pie steidzamāk risināmajām problēmām minēts arī slikts materiāli tehniskais nodrošinājums (30%) un nepietiekama mācību kvalitāte (30%). Savukārt vardarbību skolās par vienu no steidzamāk risināmajām problēmām uzskatījuši 25%, bet zemas skolotāju algas – 23% aptaujāto.

Salīdzinājumā ar 2008.gadā veiktu līdzīgu pētījumu par 12-13 procentu punktiem pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri par būtisku problēmu uzskata disciplīnas trūkumu un vardarbību skolās. Tikmēr retāk nekā pirms pieciem gadiem aptaujātie šogad norādījuši uz labu skolotāju trūkumu (2008.gadā – 47%; 2013.gadā – 42%) un zemām skolotāju algām (2008.gadā – 29%; 2013.gadā – 23%).

Latvijas Darba devēju konfederācijas izglītības eksperte Anita Līce norāda, ka tieši skolēnu disciplīnas uzskatīšana par lielāko problēmu ir liels pārsteigums. "Mācību disciplīnu klasē vistiešāk ietekmē skolotāja darbība. Ceru, ka iedzīvotāji vēlas sagaidīt veiksmīgāku skolotāju sadarbību ar pusaudžiem un kopīgu vienošanos par sociālām konvencijām, kuras visi ir ieinteresēti ievērot, nevis padomju laikiem raksturīgo autoritāro mācīšanas stilu un skolotāju, kura pavēles visi izpilda tādēļ, ka baidās," norāda Līce.

Tikmēr tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" sociālo un politisko projektu direktore Ieva Strode pieļauj, ka iedzīvotāju satraukumu par disciplīnas trūkumu un vardarbību skolās, iespējams, raisīja notikumi Jaunjelgavas skolā mācību gada beigās, nevis problēmas izplatība Latvijas skolās vispār. "Tomēr tas, ka iedzīvotāji par aktuālāku problēmu uzskata vardarbību skolās, nevis zemās skolotāju algas, droši vien ir pārdomu vērts," atzīst Strode.

Savukārt vērtējot konkrētu izglītības līmeņu kvalitāti piecu punktu skalā, iedzīvotāji visaugstāko vērtējumu snieguši augstākajai izglītībai (vidējais vērtējums – 3,53). Tikai nedaudz kritiskāk vērtēta vispārizglītojošo skolu sniegtā izglītība (3,48), bet zemākais vērtējums sniegts arodskolu un profesionāli tehnisko skolu nodrošinātās izglītības kvalitātei (3,36).

Salīdzinot iedzīvotāju vērtējumus pēdējo četru gadu laikā, šogad atzinīgāks vērtējums sniegts augstākās izglītības kvalitātei – atbilžu vidējā vērtība no 3,4 –3,44 palielinājusies līdz 3,53. Savukārt, neskatoties uz to, ka šogad nedaudz pasliktinājies vispārizglītojošo un arodskolu / profesionāli tehnisko skolu izglītības kvalitātes vērtējums, tas joprojām ir augstāks nekā laika posmā no 2008.gada līdz 2010.gadam.

Tajā pašā laikā, kopumā vērtējot izglītības kvalitāti Latvijā, salīdzinoši liels skaits aptaujāto atzīmējuši, ka tā pēdējo gadu laikā nav nedz uzlabojusies, nedz pasliktinājusies (39%). Tikmēr 29% aptaujāto uzskata, ka izglītības kvalitāte Latvijā kopumā ir pasliktinājusies, bet uz tās uzlabošanos norādījuši vien 20% aptaujāto. Tiesa, pozitīvo viedokļu ir vairāk nekā 2008. un 2012.gadā.

Komentējot šos datus, Latvijas Universitātes mācību prorektors, profesors Andris Kangro norāda: "Salīdzinot ar pagājušo gadu, iedzīvotāju vērtējums par atsevišķu izglītības līmeņu kvalitāti šogad ir relatīvi maz mainījies. Tātad iedzīvotāju viedokli nav būtiski ietekmējuši "brāzmainie politiskie vēji" Latvijas izglītības vadībā."

Lūgti norādīt, kuras no izglītības un zinātnes ministra Vjačeslava Dombrovska prioritātēm izglītības sistēmas uzlabošanai Latvijā viņi atbalsta, visbiežāk aptaujātie pozitīvi vērtējuši ieceri izveidot elastīgu sadarbības modeli starp skolām un uzņēmumiem, veicinot izglītības – īpaši profesionālās – apguvi reālajā darba vidē (57%), un bezmaksas izglītības jautājumu risināšanu, lai vecākiem nebūtu jāpērk grāmatas un citi mācību līdzekļi (55%). Salīdzinoši bieži aptaujātie atbalstījuši arī ieceri izveidot pedagogu novērtējuma sistēmu, skolotāju atalgojumu saistot ar viņu darba kvalitāti (48%). Tikmēr visretāk no ministra minētajām prioritātēm iedzīvotāji par būtiskām uzskatījuši sadarbības izveidi starp augstskolām, apvienojot vai pārceļot atsevišķas studiju programmas uz tām augstskolām, kurās konkrētie mācību virzieni ir spēcīgāki (37%), un lielāku finansējuma piesaisti zinātnei (30%).

Raksturojot faktorus, kas varētu veicināt dažādu izglītības līmeņu kvalitāti Latvijā, aptaujātie visbiežāk atzīmējuši, ka augstāko izglītību uzlabotu stingrākas prasības gan pasniedzējiem un viņu kvalifikācijai (38%), gan studentiem (36%), kā arī plašāka studentu iesaistīšana praksē uzņēmumos (38%). Tikai nedaudz retāk iedzīvotāji norādījuši, ka augstākās izglītības kvalitāti varētu veicināt arī plašākas iespējas studentiem studiju laikā studēt vai iziet praksi ārzemēs (34%). Visretāk kā Latvijas augstākās izglītības kvalitāti veicinošus faktorus aptaujātie norādījuši resursu (bibliotēku, aprīkojuma) uzlabošanu augstskolās (7%) un neatkarīgu ārvalstu ekspertu piesaisti programmu akreditācijai (4%).

Vispārējās izglītības jomā aptaujātie par būtiskākajiem kvalitātes uzlabošanas instrumentiem uzskatījuši mācību programmu pilnveidošanu (44%), bezmaksas līdzekļu (grāmatu, darba burtnīcu u.tml.) nodrošināšanu skolās (39%) un stingrākas prasības skolēniem gūto zināšanu jomā (35%). Salīdzinoši bieži aptaujātie arī norādījuši, ka vispārējās izglītības kvalitāti uzlabotu skolotāju kvalifikācijas celšana (32%), labāku mācību līdzekļu, mācību metodikas izstrāde (31%) un stingrākas prasības skolotājiem, piesaistot atalgojumu viņu kvalifikācijas līmenim (29%).

Savukārt, izvērtējot profesionālās izglītības pilnveidošanas iespējas Latvijā, lielākoties aptaujātie atbalstījuši mācību satura ciešāku sasaisti ar darba tirgus prasībām (48%) un plašākas prakses iespējas mācību laikā, piemēram, attiecīgās nozares uzņēmumos (41%). Tikmēr nedaudz mazāk kā trešdaļa aptaujāto uzskata, ka profesionālās izglītības kvalitāti veicinātu aprīkojuma uzlabošana izglītības iestādēs (28%), stingrākas prasības audzēkņiem (28%) un pasniedzēju kvalifikācijas celšana (27%).

Vaicāti, ko izglītības sistēmai jāspēj sniegt cilvēkam, lai viņš varētu iekļauties darba tirgū, vairāk nekā puse aptaujāto norādījuši pietiekamas teorētiskās un praktiskās zināšanas (68%) un prasmi patstāvīgi domāt un risināt problēmas (63%). Tikmēr spēju domāt analītiski un radoši par nozīmīgāko izglītības sistēmas sniegto ieguvumu atzīmējuši 46% aptaujāto, prasmi strādāt komandā – 37%, bet gatavību konkurēt ar citiem darba tirgus dalībniekiem – 31%. Visretāk par būtiskākajiem ieguvumiem aptaujātie uzskatījuši spēju efektīvi atrast sev nepieciešamo informāciju (17%) un spēju prezentēt, runāt auditorijas priekšā (14%).