Valstij būs jāmaksā 7000 eiro morālā kompensācija kriminālprocesā attaisnotam vīrietim  (57)

Kā informē AT preses sekretāre Baiba Kataja, pilns AT Civillietu tiesu palātas spriedums tiks noformēts 31.oktobrī un pēc tam to 30 dienu laikā varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā AT Civillietu departamentā.

Prasītājs - Aļģis Bardausks - ar prasību par morālā kaitējuma atlīdzību tiesā vērsās pēc tam, kad 2011.gada aprīlī stājās spēkā viņu attaisnojošs spriedums 1965.gadā dzimušā ukraiņu uzņēmēja Oleksija Žarova slepkavības krimināllietā. Visās trīs tiesu instancēs prasītājs tika atzīts par nevainīgu pret viņu celtajās apsūdzībās un attaisnots.

2007.gadā prasītājs tika atzīts par aizdomās turēto krimināllietā par kontrabandu. Pāris dienas vēlāk Rīgas rajona tiesa pēc procesa virzītāja ierosinājuma attiecībā pret viņu izraudzījās drošības līdzekli apcietinājumu. Valsts policijas lietvedībā atradās krimināllieta pēc Krimināllikuma 117.panta 3.punkta paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm, kas uzsākta 2004.gada 10.augustā par slepkavību, kas izdarīta vairāku personu dzīvībai bīstamā veidā, kas notika 2004.gada 10.augustā Rīgā, Brīvības gatvē.

2007.gada martā prasītājs tika atzīts par aizdomās turēto šajā kriminālprocesā. Bardausku apsūdzēja par to, ka viņš izdarījis vienas personas tīšu prettiesisku nonāvēšanu un otras personas tīšu prettiesisku nonāvēšanas mēģinājumu, tātad izdarījis slepkavību pastiprinošos apstākļos, tas ir, vairāku personu dzīvībai bīstamā veidā, personu grupā un sevišķi pastiprinošos apstākļos, kā arī izdarījis smaga miesas bojājuma tīšu nodarīšanu, kas bīstams dzīvībai un bija par iemeslu citādam veselības traucējumam, vairāku personu dzīvībai bīstamā veidā un personu grupā.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas izmeklēšanas tiesneša lēmumu viņam tika piemērots drošības līdzeklis apcietinājums. Prasītājs ieslodzījuma vietā pavadījis gandrīz divus gadus. Krimināllieta, kurā prasītājs sākotnēji tika aizturēts un atradās apcietinājumā saistībā ar iespējamu kontrabandu, pēc tam tika izbeigta, un attiecībā pret viņu atcēla aizdomās turētā statusu.

Iesniedzot prasību tiesā, prasītājs lūdz atlīdzināt nodarīto morālo kaitējumu saistībā ar nepamatotajām apsūdzībām.

Izskatot lietu pirmajā instancē Rīgas apgabaltiesā 2013.gada 25.martā, tiesa prasību pret valsti Tieslietu ministrijas personā apmierināja daļēji un par labu prasītājam piedzina 6000 latu (8537 eiro) morālā kaitējuma atlīdzību. Tiesa atzina par pamatotiem prasītāja argumentus, ka apsūdzības celšana par sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu, kā arī piedalīšanās procesuālajās darbībās kriminālprocesā vairāk nekā divu gadu garumā, atrašanās apcietinājumā gandrīz divus gadus, tādējādi ierobežojot pamattiesības uz brīvību, bija morāla trauma, jo tika aizskarta viņa reputācija, pamattiesības un pieļauts viņa it kā nelikumīgo darbību ilgstošs publiskums.

Pirmās instances tiesas ieskatā pie minētajiem apstākļiem valstij ir pienākums atbildēt par tiesību aizskārumu, kas nodarīts prasītājam attaisnojoša tiesas sprieduma gadījumā, ko nosaka arī Satversmes 92.pants.