Fоtо: LETA

Labklājības ministrija (LM) un Veselības ministrija (VM) noraida Eiropas Komisijas (EK) darba ziņojumā par Latviju pausto kritiku par sociālo jomu un norāda, ka pie pērn izteikto rekomendāciju īstenošanas tiek strādāts.

Labklājības ministrijas valsts sekretāre Ieva Jaunzeme norāda, ka EK "vērtējums ir negodīgs pret iepriekš paveikto". Runājot par sociālo pabalstu reformu, Jaunzeme pauda, ka valdība ir vienojusies un apstiprinājusi minimālā ienākuma koncepciju. Darbs pie šī jautājuma turpinās un viss notiek pēc valdības noteiktā grafika.

Viņa uzskata, ka būtu neiespējami sagaidīt, ka gada laikā varētu ieviest šādas izmaiņas. Vienlaikus LM valsts sekretāre piebilda, ka sociālā palīdzība nebūs panaceja mūsu situācijā. Runājot par nodarbinātības pasākumiem, Jaunzeme akcentēja, ka Latvijā ir bezdarbnieku profilēšana, katram no viņiem ir sava ceļakarte, arī kursi bezdarbniekiem tiek piedāvāti mērķtiecīgi.

Savukārt veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) norāda, ka nepiekrīt EK vērtējumam "ierobežots progress" un uzskata, ka tas ir nevis ierobežots, bet neliels. Kopš Latvijai paustajiem ieteikumiem līdz vērtējumam pagājuši astoņi mēneši, turklāt četrus no tiem veselības nozarei nebija ministra.

Četru mēnešu laikā, kopš nozarei ir ministrs, ir novērojams neliels progress šajā jomā, uzskata Belēvičs. Viņš arī uzsvēra, ka tiek strādāts visos ziņojumā minētajos virzienos. Viņš arī atzina, ka veselības aprūpes nozarei "hroniski trūkst finansējuma", tomēr pacientu līdzmaksājums par gultas dienu un operācijām esot izdevies samazināt.

Viņš piekrita arī tam, ka ir trūkumi saistībā ar veselības aprūpes pieejamību reģionos, tomēr jau tuvākajās nedēļās valdībā tiks piedāvāts regulējums, lai rezidentūrā "dotu priekšroku tiem jaunajiem ārstiem, kuriem būs līgumi ar reģionālajām slimnīcām".

EK darba ziņojumā par Latviju teikts, ka starp Latvijas galvenajām problēmām ir vāja sociālā nodrošinājuma sistēma un darbaspēka apjoma mazināšanās. EK norāda, ka saistībā ar sociālo pabalstu reformu, aktīvo darba tirgus pasākumu tvērumu un veselības aprūpes pieejamības rekomendāciju ieviešanu vērojams vien ierobežots progress.

EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka šodien vairāku Saeimas komisiju kopsēdē sacīja, ka sociālie izdevumi pārāk neietekmē nabadzības samazināšanu Latvijā, jo tie kopumā ir zemā līmenī un dominē ar apdrošināšanu saistīti pabalsti. Šteinbuka arī vērsa uzmanību, ka pērn apmēram 32,7% Latvijas iedzīvotāju bija pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam, un norādīja, ka tas ir "traģiski".

Savukārt nepietiekams finansējums veselības aprūpes sistēmai kavē neaizsargātām sabiedrības grupām piekļuvi veselības aprūpei. Ziņojumā norādīts, ka Latvijas veselības aprūpes sistēmas problēma ir mazais valsts finansējums un lielie tiešie maksājumi, kurus iedzīvotāji veic paši. Tāpēc liela daļa iedzīvotāju nevar apmierināt savas veselības aprūpes vajadzības, norādīts dokumentā.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !