KNAB mērķis nākamajā piecgadē - naudas varas ierobežošana politikā  (13)

Pamatnostādņu kopsavilkumā, kas iesniegts skatīšanai valdībā, norādīts, ka pamatnostādnēs ietvertās pretkorupcijas politikas virsmērķis ir nodrošināt visu institūciju vai organizāciju uzticamu darbību, ievērojot labas pārvaldības un cilvēkresursu efektīvas vadības principu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas politikas prioritātes ir pārorientēt pretkorupcijas un krāpšanas apkarošanas politiku no ārējās kontroles, ko realizē kontroles institūcijas, uz resoru un institūciju iekšējo kontroli.

Tāpat ir vajadzīgs panākt atklātumu publiskās pārvaldes cilvēkresursu atlasē, nodrošināt ētisku, motivētu un kompetentu personālu tiesību aizsardzības un nodokļu administrācijas institūcijās, kā arī tiesu varā, tāpat veicināt sabiedrības tolerances pret korupciju mazināšanos, palielināt sabiedrības līdzdalību politikas veidošanas procesā un veicināt korupcijas un krāpšanas ierobežošanas pasākumu ieviešanu privātajā sektorā.

KNAB norāda, ka tāpēc ir izvirzīti vairāki apakšmērķi, tostarp nodrošināt tādu publiskās pārvaldes cilvēkresursu vadības politiku, kas izslēdz motivāciju koruptīvai rīcībai.

Savukārt apakšmērķis izveidot tādu patstāvīgi darbojošos iekšējās kontroles sistēmu, kas maksimāli ierobežo korupcijas rašanās un finanšu līdzekļu, tai skaitā Eiropas Savienības (ES) un citu ārvalstu finanšu līdzekļu, izkrāpšanas iespējas valsts, pašvaldību vai privātajā sektorā, ir sasniedzams, īstenojot četrus rīcības virzienus: iekšējās kontroles sistēmas pilnveide, uzturēšana un uzraudzība valsts, pašvaldību institūcijās un kapitālsabiedrībās, publiskās mantas un finanšu līdzekļu, tai skaitā ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu izlietojuma likumības nodrošināšana, godprātības stiprināšana un korupcijas risku novēršana tiesu varas un tai piederīgo amatpersonu vidū un korupcijas novēršanas pasākumu ieviešana privātajā sektorā.

KNAB ieplānotais trešais apakšmērķis - mazināt sabiedrības toleranci pret korupciju - paredz plānot pasākumus personu un grupu, kuras nepārstāv valsts sektoru, iesaistīšanai korupcijas novēršanā, sabiedrības neiecietības pret korupciju un tās radītajiem draudiem veicināšanu, trauksmes cēlāju aizsardzību un sabiedrības informēšanu par ziņošanas iespējām konstatēto likumpārkāpumu gadījumos.

Lai sasniegtu ceturto apakšmērķi, proti, nodrošināt soda par likumpārkāpumiem, kas saistīti ar dienesta ļaunprātībām un uzticētās varas nelikumīgu izmantošanu, neizbēgamību, KNAB paredz īstenot konstatēto trūkumu novēršanu vairākos virzienos, tostarp noteikt efektīvus, proporcionālus un atturošus administratīvos vai kriminālos sodus. Visbeidzot, biroja piektais apakšmērķis - ierobežot naudas varu politikā - paredz divus rīcības virzienus, kas ir politisko organizāciju finansēšanas atklātuma nodrošināšana un naudas lomas politikā mazināšana, kā arī sabiedrības līdzdalības politikas veidošanas procesā veicināšana.

KNAB norāda, ka jautājumu par pamatnostādnēs ietverto pasākumu īstenošanai nepieciešamo finansējumu atbildīgās institūcijas plāno un pieprasa valsts budžeta likumprojekta kārtējam gadam sagatavošanas procesā.