Arī pēc lēmuma bēgļu jautājumā koalīcijā saglabājas domstarpības, taču situācija nedaudz uzlabojusies  (30)

"Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Kārlis Šadurskis atzina, ka līdz ar pieņemto lēmumu situācija vairs nav tik saspringta kā no rīta, kad viņš aktualizēja jautājumu par to, vai koalīcija vispār vēl pastāv. Politiķis gan arī norādīja, ka par notikušo joprojām ir pamats nopietnai sarunai koalīcijā, kā arī atkārtoti pievērsa uzmanību savām bažām par budžeta jautājumu. Šadurskis arī pauda gandarījumu par panākto rezultātu. Viņš vērsa uzmanību, ka koalīcijā valda liela domu dažādība, piemēram, starp ministriem un parlamentārajiem sekretāriem Zemkopības ministrijā un Ekonomikas ministrijā.

Smagu sarunu koalīcijā rosinās arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), žurnālistiem sacīja ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze. Viņš norādīja, ka jau iepriekš bija zināms, ka ZZS un nacionālajai apvienībai "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK ir noraidoša pozīcija par papildu bēgļu uzņemšanu.

Krauze Šadurskim norādīja, ka varbūt nebija korekti, ka šodien norisinājās šantāža un tika izmantoti dažādi paņēmieni, ko var saukt arī par politisko tirgošanos, mēģinot dabūt cauri savu viedokli. Partnerus vajadzēja pārliecināt ar argumentiem, piebilda ZZS valdes priekšsēdētājs. Šadurskis atbildēja, ka par šantāžu un politisko tirgu ZZS valdes priekšsēdētājs varēja uztvert "Vienotības" frakcijas priekšsēdētāja no rīta izteikto frāzi Krauzem un citam ZZS deputātam Edgaram Putram, ka viņi ar kvoruma "noraušanu" ir "nogāzuši valdību". Šadurskis, paspiežot Krauzem roku, par to atvainojās.

Dialogs, kas pēc komisijas sēdes norisinājās starp visiem trim koalīcijas pārstāvjiem - Krauzi, Šadurski un deputātu Rihardu Kolu (VL-TB/LNNK) -, liecināja, ka koalīcijas partneru domstarpības nav pārāk izteiktas un viņi ir gatavi konstruktīvai savstarpējai sarunai. Krauze arī piebilda, ka šodien izskatītā jautājuma virzība tiks pārrunāta, taču koalīcijai ir jāstrādā tālāk, un viņš neredz draudus, ka varētu krist valdība.

Kols pauda, ka šodien notikušo pieredzēja pirmo reizi, kad mijās šantāža ar politisko tirgu un draudiem, kas esot pilnīgi nepieņemami. Lai gan kādam varēja nepatikt tas, ka vairāki deputāti atstāja komisijas rīta sēdi, tas neradīja pamatu, lai vēlāk tiktu izplatītas maldīgas un apmelojošas ziņas, sacīja Kols. Viņš norādīja, ka situācija tiks pārrunāta pirmdien, 21.septembrī, koalīcijas sēdē, tostarp nevēlēšanās pārcelt Eiropas lietu komisijas sēdi.

Politiķis pauda, ka VL-TB/LNNK par to, kā rīkoties, varētu lemt valdes sēdē pirmdien, 21.septembrī, kā arī frakcijas sēdē. Kols piebilda, ka Latvijas pozīcija tika apstiprināta ar partijas "Saskaņa" deputātu balsīm.

Kā ziņots, Saeimas Eiropas lietu komisija šodien atkārtotā sēdē tomēr apstiprināja Latvijas pozīciju bēgļu jautājumā, kas paredz - Latvija piekrīt brīvprātīgi uzņemt papildu 526 patvēruma meklētājus, bet iebilst pret obligāto kvotu sistēmas ieviešanu, norādot, ka bēgļu jautājuma risināšanā fiziska personu pārdale ir tikai galējais līdzeklis ārkārtas situācijās.

Tas nozīmē, ka Latvija ir gatava divu gadu laikā uzņemt kopumā 776 bēgļus.

Eiropas lietu komisija, pieņemot galīgo lēmumu, veica vairākas redakcionālas izmaiņas valdības apstiprinātajā pozīcijā, kā arī labojumus dažādos punktos, kas skar specifiskos jautājumus. Pozīcijas pamatideju komisija nemainīja.

Pozīcija tika apstiprināta, komisijas deputātiem balsojot. Par balsoja astoņi deputāti - Edvards Smiltēns (V), Nellija Kleinberga (LRA), Igors Pimenovs (S), Sergejs Dolgopolovs (S), Ivans Klementjevs (S), Atis Lejiņš (V), Ojārs Ēriks Kalniņš (V) un Lolita Čigāne (V). Savukārt "pret" balsoja trīs parlamentārieši - Jūlija Stepaņenko (S), Rihards Kols (VL-TB/LNNK) un Armands Krauze (ZZS). Neviens no klātesošajiem balsojumā neatturējās.