Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA) aicina izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski (V) atsaukt "nepatieso ziņu par it kā pieņemto lēmumu reorganizēt RPIVA, pievienojot to Latvijas Universitātei".
Kā portālam "Delfi" skaidroja RPIVA pārstāve Ilze Tumulkāne, nedz Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), nedz ministram "nav tiesību pieņemt šādu lēmumu, un apgalvot pretējo būtībā nozīmē pārkāpt ministra amata pilnvaras". Augstskolas apvienot var tikai ar valdības lēmumu, kura vēl nav.
Saskaņā ar Augstskolu likumu lēmumu par valsts augstskolas un valsts koledžas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra vai attiecīgās nozares ministra ierosinājuma.
Akadēmija aicina ministru atzīst savu kļūdu un atvainoties studentiem un mācībspēkiem par ažiotāžu. Tā, kā norādīja akadēmijā, ir nodarījusi "jau milzu zaudējumu gan RPIVA, gan Latvijas politiķu, gan Latvijas augstākās izglītības sistēmas reputācijai".
"IZM ir pēdējais laiks atteikties no melnās sabiedrisko attiecību kampaņas un melīgu faktu piesaukšanas ar mērķi RPIVA pievienot LU, tā vietā kopīgi ar augstskolām izstrādājot racionālu un samērīgu plānu, kā reorganizēt Latvijas augstākās izglītības sistēmu," aicina akadēmija. RPIVA ir gatava konstruktīvam dialogam ar ministriju uz vienlīdzīgiem un saprotamiem spēles noteikumiem.
RPIVA vērš uzmanību, ka, būdama pēc studentu skaita trešā lielākā IZM finansētā augstskola Latvijā, patērē ievērojami mazāk valsts budžeta līdzekļus, nekā citas augstskolas.
Ziņots, ka IZM pieņēmusi lēmumu ar 2017. gada augustu reorganizēt RPIVA, to pievienojot LU.
IZM iepriekš ziņu aģentūrai LETA skaidroja, ka augstākās izglītības iestāžu konsolidācija pašlaik ir Eiropā aktuāla prakse. Tās mērķis ir panākt efektīvu ierobežoto resursu izmantošanu, paaugstināt studiju un zinātniskās pētniecības kvalitāti un veicināt augstākās izglītības iestāžu konkurētspēju.
Pedagoģijas jomā Latvijā patlaban ir vērojama liela sadrumstalotība, turklāt ik gadu tiek sagatavots salīdzinoši liels pedagogu skaits (vairāk nekā 1000), taču darbu skolā sāk un turpina tikai neliela daļa no viņiem, proti, 200-400 personas gadā.
Līdz ar to IZM ieskatā ir jāveic nepieciešamo speciālistu sagatavošanas līdzsvarošana. Pedagoģijas studijas ir jākoncentrē tādās augstākās izglītības iestādēs, kas spēj nodrošināt augsta līmeņa zinātnisko bāzi, akadēmisko personālu un infrastruktūru visu mācību priekšmetu skolotāju studijām, pārliecināti IZM.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
