Foto: LETA

“Liekais svars ir nopietna problēma, kas rada draudus veselībai, un diemžēl no aptaukošanās pēdējos gados arvien biežāk cieš bērni. Septiņgadnieku vidū Latvijā jau nepilniem 22 procentiem bērnu ir liekais svars, tādēļ mums jādara viss iespējamais, lai cīnītos ar šo problēmu. Jārod iespēja visiem bērniem nodrošināt veselīgu pārtiku, kā arī likt apzināties to, cik svarīgs ir veselīgs uzturs. Šajā uzdevumā liela loma ir tieši skolām, un pareizi tiek virzīta arī Eiropas Savienības politika,” piektdien, 15. jūnijā, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Čigāne pauda gandarījumu par to, ka cīņa pret bērnu aptaukošanos kļūst arvien aktīvāka arī Eiropas līmenī. Viņa atzinīgi vērtēja Eiropas Savienības (ES) Padomes aicinājumu palielināt atbalstu ES programmām skolu apgādei ar dārzeņiem, augļiem un pienu.

Lieko svaru rosina ne vien fizisko aktivitāšu trūkums, bet arī nepārdomāta ēdienkarte, tādēļ būtiski mudināt sabiedrību dzīvot veselīgi. Latvija šajā ziņā jau spērusi vairākus svarīgus soļus un var kalpot par sava veida paraugu arī citām valstīm, gan jautājumā par enerģijas dzērienu, gan neveselīgas pārtikas pieejamību bērniem un tirgošanu skolās, uzsvēra Čigāne.

Kā veiksmīgu piemēru Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja izcēla 2016. gadā Saeimā pieņemto Enerģijas dzērienu aprites likumu, kas aizliedz šos dzērienus pārdot personām, kuras jaunākas par 18 gadiem, kā arī ierobežo enerģijas dzērienu reklāmas.

Ņemot vērā, ka bērni lielu daļu dienas pavada izglītības iestādēs, veselīga uztura veicināšanā liela nozīme ir skolām, sacīja Čigāne, atzinīgi vērtējot līdzšinējo Veselības ministrijas (VM) darbu, veicinot veselīgas pārtikas pieejamību izglītības iestādēs.

Kā sēdē deputātiem uzsvēra VM pārstāvji, būtisku ieguldījumu sniedz arī pieņemtie Ministru kabineta noteikumi par maksimālo pieļaujamo transtaukskābju daudzumu pārtikas produktos, kā arī noteiktās uztura normas izglītības iestādēs.

“Diemžēl kvalitatīva pārtika nereti mēdz būt dārgāka par našķiem un ātrajām uzkodām, tādējādi visvairāk cieš ģimenes ar mazāku rocību. Lēti, sliktas kvalitātes pārtikas produkti vairāk tiek patērēti tieši trūcīgākās ģimenēs. Diemžēl arī skolām brīvpusdienu nodrošināšanai atvēlētais finansējums ir nepietiekams,” uzsvēra Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja.

Kā vēsta VM apkopotā informācija, Latvijā augļu un dārzeņu patēriņš gan zēniem, gan meitenēm ir vērtējams kā nepietiekams. Kopumā vidēji tikai katrs ceturtais pusaudzis Latvijā lieto uzturā augļus un dārzeņus katru dienu.

Eiropas lietu komisija piektdien apstiprināja Latvijas nacionālās pozīcijas nākamnedēļ gaidāmajai ES Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padomei, kurā plānots pieņemt secinājumus par bērnu veselīgu uzturu Eiropas veselīgai nākotnei.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!