Latvijas ārpolitikas stratēģiskās prioritātes 13. Saeimas laikā paliks nemainīgas, teikts ziņojumā  (10)

Ziņojuma ievadā minēts, ka ārpolitikas galvenais uzdevums ir nodrošināt Satversmē noteikto principu iedzīvināšanu, rūpējoties par Latvijas iedzīvotāju labklājību un ārējo drošību.

To vislabāk iespējams paveikt, veidojot ES kā spēcīgu nacionālu valstu savienību, Latvijai atrodoties ES sadarbības kodolā, stiprinot transatlantiskās attiecības, kuru pamats ir Vašingtonas līguma valstu radītā alianse NATO, iestājoties par pašreizējās starptautiskās sistēmas saglabāšanu un attīstību, kā arī iesaistoties Latvijas interesēm atbilstošā reģionālajā sadarbībā, skaidrots ziņojumā.

Tāpat vērsta uzmanība uz to, ka Latvijas ārējā drošība ir galvenā valsts ārpolitikas prioritāte un šis darbs tiks turpināts ik dienu, jo starptautiskā situācija mainās un Latvijas ārpolitikai ir jābūt elastīgai un ātras rīcības spējīgai. Lai to īstenotu, jāstiprina un jāattīsta Latvijas rīcībā esošos ārpolitikas (diplomātijas), aizsardzības un kiberdrošības līdzekļi. Tādēļ, kā norādīts ziņojumā, valsts diplomātijai un aizsardzībai atvēlētajiem līdzekļiem ir jābūt atbilstošiem ļoti dinamiskajai ģeopolitiskajai situācijai.

Kā otra Latvijas prioritāte minēts aktīvs darbs ES. Latvijas iedzīvotāju ekonomiskās labklājības un drošības ilgtspējai ir nepieciešama iekšēji un globāli reaģēt spējīga ES. Tāpat ir jāpanāk, ka ES dalībvalstu rīcībā ir visi nepieciešamie līdzekļi Eiropas demokrātisko vērtību stiprināšanai un interešu īstenošanai globāli tādās jomās kā iekšējā un ārējā drošība, enerģētika, digitālā ekonomika un transports. Uzsvērts, ka īpaša nozīme šajā kontekstā ir Eirozonas nostiprināšanai un nospraustajiem mērķiem adekvāta jaunā ES budžeta pieņemšana.

"Mūsdienu globalizācijas tendences rada gan papildus iespējas, gan izaicinājumus - pasaule ir kļuvusi brīvāka un atvērtāka, bet arī satricinājumi ekonomikā skar gandrīz visas pasaules valstis. Iepriekšējās globālās finanšu krīzes iespaidā Latvija ir pieredzējusi ievērojamu savu iedzīvotāju emigrācijas vilni, kuri, izmantodami ES dotās iespējas, ir atraduši darbu un pagaidu mītni citās ES valstīs. Iedzīvotāju skaita samazināšanās negatīvi ietekmē gan Latvijas labklājību, gan drošību," teikts Ārlietu ministrijas publicētajā dokumentā.

Šī iemesla dēļ Latvijas valsts turpmākai izaugsmei ir nepieciešami visi tās iedzīvotāji - gan tie, kuri dzīvo Latvijā, gan tie, kuri mīt ārpus tās. 2018. gadā pieņemtais Diasporas likums un radītās papildus iespējas diasporai uzturēt ciešas saites ar Latvijas valsti ir būtisks solis šajā virzienā. Tas ir īpaši svarīgi, valstij ieejot tās simtgades zīmē, uzsvērts ministra ziņojumā.