"Ja nu tas tā notiks, skatīšos pamatojumu un ko darīt tālāk," sacīja Krūmiņš.
Dienesta pārbaudē atklāts, ka departamentā nav skaidra un pārskatāma pašvaldības finanšu vadīšanas mehānisma, fiksētas to amatpersonu pilnvaras, kas nodarbojas ar finanšu līdzekļu administrēšanu. Turklāt kopumā 14 personas bez jebkāda pilnvarojuma vai Finanšu departamenta vadības rakstiska akcepta ir tiesīgas rīkoties ar Rīgas domes norēķinu kontiem kredītiestādēs, norāda sabiedrisko attiecību nodaļa.
Pārbaudē arī atklājies, ka departamenta vadība bez Rīgas domes lēmuma noslēgusi līgumus par naudas līdzekļu aizņēmumiem uz īstermiņa kredīta jeb overdrafta noteikumiem no kredītiestādēm . Līdz šim Rīgas dome ir pieņēmusi tikai vienu lēmumu par Rīgas domes norēķinu kases kreditēšanu , kas nosaka departamenta tiesības aizņemties finanšu līdzekļus viena miljona latu apjomā.
Rīgas domes rīcībā arī nav dokumentu, kas pierādītu, ka Rīgas domes Finanšu departaments būtu rīkojis konkursus par finanšu un banku pakalpojumu sniegšanu, ko prasa likums par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām.
Tāpat pārbaudē atklājies, ka Krūmiņš nav iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam ziņas par Rīgas domes Centrālās grāmatvedības priekšnieci, departamenta direktora vietnieci Skaidrīti Fjodorovu kā personu, kurai likums noteicis valsts amatpersonas statusu un pienākumu iesniegt amatpersonas deklarāciju. Tādējādi Krūmiņš pārkāpis likumu par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, pauž nodaļa.
"Kopumā dienesta izmeklēšanas rezultāti liek secināt, ka Finanšu departaments līdz šim nav veicis sistemātisku un atbildīgu Rīgas pašvaldības finanšu resursu analīzi un vadību," norāda domes sabiedrisko attiecību nodaļa.
Savukārt Krūmiņš skaidroja, ka precīzu Finanšu departamenta vadību reglamentē departamenta nolikums, bet ne likumā par pašvaldībām, ne citur tas nav precīzi reglamentēts. Krūmiņš arī atzina, ka overdrafta izmantošana bija viena no viņa lielākajām kļūdām, kuras dēļ radušies arī pārmetumi viņam. Taču likumā par iepirkumiem nav paredzēts konkurss finanšu vadībai. Krūmiņš uzsvēra, ka overdrafts civillikuma izpratnē nav tas pats, kas aizņēmums, tāpēc konkurss nebija rīkots, jo tas nebija nepieciešams.
Savukārt 14 personas, kas tiesīgas rīkoties ar norēķinu kontiem, apstiprina vai nu domes vadība, vai departamenta direktors, un šāds apstiprinājums bija, apgalvoja Krūmiņš.
Viņš arī skaidroja, ka šogad amatpersonu sarakstu VID departaments iesniedzis jau pēc Krūmiņa atstādināšanas, savukārt iepriekšējos gados šis saraksts bijis rūpīgi saskaņots ar VID amatpersonām un "bija garas un plašas diskusijas par grāmatvedi, jo viņai nav pirmā paraksta tiesību.. un viņai nav amatpersonas statusa".
Jau ziņots, ka Rīgas mērs pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ( FKTK) vēstules saņemšanas par iespējamām nelikumībām marta sākumā uz pārbaudes laiku atstādināja Krūmiņu. FKTK domei pārmetusi darījumus, kas izmantoti, lai, pēc komisijas domām, izvairītos no likuma par pašvaldību budžetiem izpildes. Pēc komisijas domām, Finanšu departaments izmantojis apdrošinātāja "Rīgas slimokases" līdzekļus, lai varētu aizņemties vairāk naudas no " Latvijas Unibankas ".
Savukārt Krūmiņš pašvaldību lietu ministram Ivaram Gateram un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam lūdza izvērtēt informāciju par pārkāpumiem Rīgas domē, kuros izšķērdēti pašvaldības līdzekļi, iespējams, vairāku miljonu apjomā ar Rīgas mēra ziņu. Krūmiņš arī lūdza Gateru izvērtēt Bojāra atbilstību amatam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
