Foto: LETA
Pilnsabiedrība "Rīgas mikroautobusu satiksme" (RMS) vērsīsies tiesā, ja valsts uzņēmuma "Autotransporta direkcija" (ATD) valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš turpinās izplatīt publiskajā telpā RMS ieskatā nepamatotu un apmelojošu informāciju par uzņēmumu, pauž Rīgas pasažieru pārvadātājs.

RMS sabiedrisko attiecību speciālistes Maijas Lazdiņas izsūtītajā paziņojumā teikts, ka "Godiņam ir zināms, ka visus šos gadus kopš RMS nodrošina pasažieru pārvadājumus Rīgā, tostarp, pārvadā cilvēkus ar pirmās un otrās grupas invaliditāti, ir sniegusi visu nepieciešamo informāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem."

Informācija esot bijusi pieejama gan Rīgas domei, gan pašvaldības uzņēmumam "Rīgas satiksme", gan ATD. Līdz ar to RMS pauž neizpratni par ATD vadītāja "neprofesionālo rīcību un apmelojošajiem paziņojumiem" publiskajā telpā.

RMS pauž gatavību vērsties tiesā par uzņēmuma reputācijas graušanu.

RMS norāda, ka nav konstatēts neviens pārkāpums saistībā ar nepamatotu bezmaksas biļešu izsniegšanu pasažieriem ar pirmās vai otrās grupas invaliditāti. Salīdzinot RMS pārvadāto personu ar pirmās vai otrās grupas invaliditāti attiecībā pret kopējo pasažieru skaitu pēdējo trīs gadu laikā izmaiņas vērojamas 2% robežās, uzsver RMS.

Pilnsabiedrības dati liecina, ka 2016. gadā tie bija 1 656 506 (15%) pārvadāto invalīdu, 2017. gadā – 1 776 783 (17%) un 2018. gadā – 1 665 912 (14%). RMS norāda, ka vietējas nozīmes reģionālajos un starppilsētu pārvadājumos no kopējā pārvadātā pasažieru skaita personu skaits ar pirmās un otrās grupas invaliditāti īpatsvars ir līdzīgs, proti, līdz 16 %.

Pasažieru pārvadātājs skaidro, ka sabiedrībā valda stereotips, ka cilvēki ar pirmās vai otrās grupas invaliditāti pārvietojas tikai ratiņkrēslos, taču šīs grupas statuss ir arī personām ar redzes, dzirdes un intelektuālās attīstības traucējumiem, kā arī daļējiem kustību ierobežojumiem.

Cilvēks, kuram ir piešķirti 100% braukšanas maksas atvieglojumi, izvēlēsies labāko un ērtāko, tāpēc, uzņēmuma ieskatā, statistika ir jāskatās un jāanalizē, skatot visu maršrutu tīklu kopumā. RMS kopā ar "Rīgas satiksmi" 2018. gadā pavadāja 7 617 216, kas veidoja 5% no visiem pārvadātajiem pasažieriem.

RMS iesniegusi visu pieprasīto informāciju ATD par pārvadāto personu ar invaliditāti skaitu, bet no ATD konkrētu atbildi vai rezultātu par veikto pārbaudi nav saņēmusi. RMS sola sadarboties gan ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), gan Valsts policiju, sniedzot visu nepieciešamo informāciju un norāda, ka publiski izskanējusī informācija par manuālu iejaukšanos kases aparātos ir absurda.

Uzņēmums papildina, ka visos minibusos ir videonovērošanas kameras, kurās ir redzama vadītāja darba vieta un validators, līdz ar to krāpniecība nav iespējama, jo katrs gadījums ir pārbaudāms. RMS aicina ATD veikt papildu kontroles minibusos, ja viņus māc šaubas, vai arī piedāvāt visiem Latvijas pasažieru pārvadātājiem savu risinājumu – vienotu elektroniskās uzskaites sistēmu pasažieru ar invaliditāti uzskaitei.

Savukārt Godiņš aģentūrai LETA norādīja, ka saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā noteikto, Autotransporta direkcija kompetencē ir nodrošināt sabiedriskajam transportam no valsts budžeta iedalīto finanšu līdzekļu administrēšanu un piešķiršanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Autotransporta direkcijai, pildot Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā tai noteiktās funkcijas, ir jāievēro ārējos normatīvajos aktos noteiktie pienākumi, viens no tiem aizliedz izmaksāt pārmērīgi lielas kompensācijas sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, tas ir, neefektīvi izlietot piešķirtos valsts budžeta līdzekļus.

"No minētā ir secināms, ka Autotransporta direkcijai, kā valsts budžeta līdzekļu administrētājai sabiedriskā transporta nozarē, ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums pārliecināties par to vai sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi, tiek izlietoti likumīgi, pareizi un lietderīgi," skaidroja Godiņš.

Viņš norādīja, ka, izvērtējot statistikas datus, kas apliecina, ka Rīgas pilsētas nozīmes maršrutos 2018. gadā pārvadāto personu ar invaliditāti skaits ir samazinājies par 2%, turpretī pārējās astoņās republikas pilsētas pārvadāto personu ar invaliditāti skaits ir mazinājies par 5%, un, ņemot vērā publiski izsaknējušo informāciju par RMS, pārvadāto personu ar valsts noteiktajiem braukšanas maksas atvieglojumiem iespējamo skaita pieaugumu, Autotransporta direkcija ir pieprasījusi Rīgas domei sniegt statistiku par Rīgas pilsētas nozīmes maršrutos pārvadāto pasažieru skaitu, kuriem valsts ir noteikusi braukšanas maksas atvieglojumus, tas ir, par pārvadāto personu ar pirmās vai otrās grupas invaliditāti un personu līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, kā arī personu, kas pavada personu ar pirmās grupas invaliditāti vai personu līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti.

"Analizējot pārvadātāju sniegtos datus, pievērsām uzmanību tam, ka RMS personām ar invaliditāti izsniegto biļešu īpatsvars, salīdzinot ar "Rīgas satiksmes", ir augsts. Autotransporta direkcijas rīcībā esošie dati liecina, ka 2018. gadā RMS personām ar invaliditāti izsniegto biļešu skaits no kopējā biļešu skaita bija 14%, Rīgas satiksmē 4%, turpretī reģionālās nozīmes maršrutos - 8%. Papildu uzmanību piesaistīja fakts, ka RMS 22% no visām personām ar invaliditāti biļetes saņēma pie šofera, turpretī Rīgas satiksmē tie bija tikai 9%," skaidroja Godiņš.

Viņš uzsvēra, ka minētie fakti rada jautājumus, kāpēc šāda situācija veidojas. "Tādēļ šobrīd turpinām apkopot un analizēt informāciju, ko mums sniedz Rīgas dome un "Rīgas satiksme". Tā kā mums ir aizdomas par nekorektu minētās kategorijas pasažieru pārvadājumu uzskaiti Rīgas pilsētas nozīmes maršrutos, tiklīdz būsim apkopojuši un izvērtējuši visu informāciju pilnībā, vērsīsimies tiesībsargājošās iestādēs ar lūgumu veikt padziļinātu pārbaudi," pauda Autotransporta direkcijas vadītājs.

Raidījums "Nekā Personīga" februāra vidū ziņoja, ka "Rīgas mikroautobusu satiksme" (RMS) pērn pārvadājusi aizdomīgi lielu cilvēku ar invaliditāti skaitu.

Raidījums toreiz skaidroja: RMS ir deklarējusi, ka pērn no 11,8 miljoniem pasažieru 1,6 miljoni ir bijuši cilvēki ar invaliditāti, kam biļetes apmaksā valsts. Tas ir pārsteidzoši liels skaits: trīs līdz piecas reizes vairāk, nekā citiem pārvadātājiem. Tam uzmanību pievērsusi Autotransporta direkcija, kas solīja pārbaudīt, vai nav notikusi krāpšanās.

Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš raidījumam iepriekš pauda: "Ja mums būs pamats aizdomām, ka tur notiek kaut kādas krāpnieciskas darbības, mēs no savas puses ieturēsim dotāciju izmaksas, un ja tās aizdomas pierādīsies, tad no mūsu puses būs arī sankcijas pret Rīgas domi kā līguma partneri."

Jau ziņots, ka pēdējā laikā uzņēmumi, kas saistīti ar sabiedriskā transporta infrastruktūru un pakalpojumiem Rīgā, saskārušies ar tiesībsargājošajām iestādēm.

KNAB pagājušā gada novembrī sāka kriminālprocesu saistībā ar "Rīgas satiksmes" veiktajiem iepirkumiem. KNAB veica procesuālās darbības, tostarp vairāk nekā 30 kratīšanas. Kriminālprocesā aizturētas kopumā astoņas personas – sešas Latvijā, bet divas Polijā.

Aizturētās personas ir nu jau bijušais Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības "Rīgas satiksme" valdes priekšsēdētāj Leons Bemhens, uzņēmējs Māris Martinsons, "Rīgas satiksmes" Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins, Čehijas uzņēmuma "Škoda Transportation" komercdirektors Vladislavs Kozaks, SIA "Alkom-Trans" valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Krjačeks, uzņēmuma "Tram Servis Riga" valdes locekle Elīna Kokina un viņas biznesa partneris Edgars Teterovskis.

Ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis sākotnēji piemērots vien Kokinai, pārējiem tika piemērots apcietinājums. Vēlāk atsevišķām personām drošības līdzekļi mainīti.

Kriminālprocess sākts saistībā ar trim "Rīgas satiksmes" veiktajiem iepirkumiem – par 2016. gada zemās grīdas tramvaju iepirkumu, kura kopējā summa bija 62 597 477 eiro, 2013. gada iepirkumu par trolejbusu piegādi, kura kopējā summa bija 131 646 135 eiro, kā arī 2013. gadā veikto iepirkumu par autobusu piegādi, kura kopējā summa bija 75 808 297 eiro.

Savukārt šogad KNAB informēja, ka sācis kriminālprocesu par valsts un privāto akcionāru kopuzņēmuma SIA "Rīgas karte" amatpersonas izdarītiem, iespējams, noziedzīgiem nodarījumiem, proti, kukuļdošanu un starpniecību kukuļošanā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!