Foto: LETA
Piektdien Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) padomes sēdē, kurā atkārtoti tika vēlēts padomes priekšsēdētājs, aizklātā balsojumā šajā amatā padomes locekļi ievēlēja kultūras ministru Nauri Puntuli (NA), portālu "Delfi" informēja SIF sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Zariņa – Zviedre.

Kultūras ministrs Puntulis pēc ievēlēšanas sāka pildīt padomes priekšsēdētāja pienākumus, nekavējoties pārņemot sēdes vadību. Padomes priekšsēdētāja pienākums ir sasaukt padomes sēdes ne retāk kā reizi trijos mēnešos, un tās ir pilntiesīgas, ja tajās piedalās vismaz septiņi fonda padomes locekļi. Fonda padome lēmumu pieņem ar klātesošo fonda padomes locekļu absolūto balsu vairākumu un ja par lēmumu nobalsojuši vismaz septiņi fonda padomes locekļi.

SIF padome 16. augusta sēdē aicināja Valsts kanceleju izstrādāt amata konkursa nolikumu un koordinēt atlases procesu saistībā ar SIF sekretariāta direktora amata konkursu. Piektdien SIF padome, ieviešot nelielas korekcijas, pieņēma Valsts kancelejas izstrādāto amata konkursa nolikumu. Konkursa uz sekretariāta direktora amatu plānotais izsludināšanas termiņš ir 2. septembris, informē Zariņa – Zviedre.

Padome nākamajā sēdē, kas plānota 4. oktobrī, iecerējusi diskutēt par fonda stratēģiju, kas ir būtiska produktīvai un caurspīdīgai tālākajai fonda darbībai.

Padomes sēdē uz priekšsēdētāja amatu tika izvirzīta tikai kultūras ministra kandidatūra. Puntulis šim amatam tika izvirzīts arī iepriekšējā padomes sēdē 16. augustā, bet toreiz nedz viņš, nedz otra kandidāte NVO sektora pārstāve, biedrības "Kurzemes NVO centrs" valdes priekšsēdētāja Inese Siliņa neieguva ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu.

Jau vēstīts, ka NVO pārstāvji bija pauduši bažas, ka par padomes priekšsēdētāju varētu kļūt Nacionālās apvienības politiķis, Ministru prezidenta padomnieks demogrāfijas jautājumos Imants Parādnieks, kurš fonda padomē ir deleģēts kā Ministru prezidenta pārstāvis.

Pirms 16. augusta padomes sēdes Parādnieks solīja, ka savu kandidatūru neizvirzīs, bet iepazīstinās fondu ar savu redzējumu. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc NVO paustajām bažām publiski aicināja Parādnieku nekandidēt uz priekšsēdētāja amatu.

SIF ir publisks nodibinājums, kas izveidots 2001. gadā ar mērķi finansiāli atbalstīt un veicināt sabiedrības integrāciju. SIF atbalsta arī publiskā un nevalstiskā sektora attīstības programmu un projektu īstenošanu.

Tas īsteno valsts budžeta, Eiropas Savienības politiku instrumentu un ārvalstu finanšu palīdzības finansētās programmas. Fonds īsteno vairākas programmas, tajā skaitā "Latviešu valodas apguve remigrantiem un viņu ģimenes locekļiem", "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā", "Atbalsts diasporas un Latvijas bērnu kopējām nometnēm", "NVO fonds". Caur fonda programmām tiek sadalīti ievērojami līdzekļi.

Par integrācijas jomu atbildīgā Kultūras ministrija (KM) jau pērn izstrādāja grozījumus SIF likumā, lai uzlabotu SIF uzraudzību, nosakot skaidrus fonda padomes pienākumus, atbildību un izskatāmo jautājumu loku, par ko jālemj, piedaloties klātienē vairākumam padomes pārstāvju.

Iepriekšējās Saeimas laikā tos neizdevās pieņemt, bet rudenī ievēlētā 13. Saeima to izdarīja, lai gan arī tai negāja tik gludi – Valsts prezidents likuma grozījumus nodeva atpakaļ Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Galu galā 8. jūlijā grozījumi tika pieņemti un 23. jūlijā stājās spēkā. Par likumprojektu atbildīgā ziņotāja, frakcijas "Attīstībai/Par!" deputāte Dace Rukšāne-Ščipčinska tolaik pauda gandarījumu, ka fondā ir samazināts locekļu skaits, palielināta nevalstisko organizāciju proporcija un ir izdarītas citas labas izmaiņas.

Iepriekš fonda padomē bija 18 pārstāvji – seši ministri, seši NVO pārstāvji, Valsts prezidenta pārstāvis un pieci pārstāvji no plānošanas reģioniem. Ilgus gadus fonda padomi vadījis Zemgales plānošanas reģiona attīstības padomes pārstāvis, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS).

Pēc grozījumu pieņemšanas pārejas periodā padomē darbojas pieci ministri – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, tieslietu ministrs, labklājības ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, kultūras ministrs -, un Ministru prezidenta pārstāvis, kā arī pieci NVO pārstāvji. Būtiska nianse likumā ir tā, ka padomei lēmumi jāpieņem vismaz ar septiņām balsīm no 11. Padomes priekšsēdētāja darbs nav apmaksāts.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!