'Covid-19' veselo un mirušo skaitīšana – kāpēc rodas juceklis ar statistiku

Pēdējā mēneša laikā varējām un aizvien varam novērot dažādas interpretācijas par to cilvēku skaitu, kas Latvijā izveseļojušies, un to, kas miruši. Jautājums par šo datu skaidrību ir būtisks, jo atšķirīgi dati vairo neziņu, bet neziņa – bailes, kas pēdējo mēnešu laikā arī novērojamas sociālajos tīklos, kur dzirdīgas ausis atradušas dažādas konspirācijas teorijas un viltus ziņas.

Situācija Latvijā

Latvijas valsts izpratnē un uzskaitījumā aizvien ir viens cilvēks, kurš izveseļojies, bet Covid-19 dēļ miruši ir divi cilvēki.

Runājot par Covid-19 mirušo pacientu uzskaiti, kopējā prakse pasaulē pārsvarā balstās uz klīniskiem datiem: ja slimības gaita ir izteikti smaga un pacientam attīstās, piemēram, pneimonija, infarkts, insults un tiek pielietota īpaša terapija, kā arī ir acīmredzami strauja slimības gaita uz pasliktināšanos, kas noved pie nāves, tad šādos gadījumos tiek uzskatīts, ka pacients miris, jo bija inficējies ar Covid-19, portālam "Delfi" skaidro Ilze Arāja, SPKC Komunikācijas nodaļas vadītāja.

"Šobrīd Latvijā ir reģistrēti divi nāves gadījumi personām, kuras saslimušas ar Covid-19 un kurām infekcija noritēja smagā klīniskā formā un vecuma un nopietnu blakusslimību dēļ iestājās nāve," stāsta Arāja. Savukārt par vienu gadījumu tiek gaidīts pataloganatoma slēdziens par nāves cēloni, jo nebija izteiktu saslimšanas pazīmju. Šo trešo gadījumu, pirms nav minētā slēdziena, nevar iekļaut Covid-19 mirušo uzskaitē.

SPKC līdz šim ziņojis, ka divos gadījumos bijušas smagas komplikācijas, kuras izraisījusi infekcija, bet vienā gadījumā centrs tikpat skaidri norādījis, ka mirušajiem nav bijuši izteikti Covid-19 simptomi, tāpēc nepieciešama pārbaude un cilvēks uzskaitē nav iekļaujams. Līdzībās domājot, diez vai kāds skaitītu Covid-19 upuros cilvēku, kam bijuši viegli simptomi, bet nāve iestājusies autoavārijas rezultātā.