Foto: Ģirts Raģelis
Viņš spēlēja klarneti, viņa – čellu. Viņi abi – valsts kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" mūziķi. Māra Botmane un Jānis Tretjuks kopā bija arī dzīvē, pāris desmit gadu garumā. Viņu kamerorķestris ir mīlēts, par to liecina aplausi un balvas, arī pats Jānis pirms gada martā kāpa uz operas skatuves, lai saņemtu savu Lielo mūzikas balvu kategorijā "Par izcilu darbu ansamblī". "Mums bija plānotas kāzas. Nelaime notika nepilnus divus mēnešus pirms nozīmētā datuma. Un tas ir arī tas, kāpēc es gribu stāstīt to cilvēkiem," portālam "Delfi" saka Māra.

Nepilnus divus mēnešus pirms kāzām Jānis pēkšņi nomira. Ir pagājis gads, un Māra ir gatava par to runāt. Pēc mūsu sarunas viņa teiks, ka būtu gatava arī doties pie politiķiem uz Saeimas namu, kur atkal sāktas diskusijas partnerattiecībām. Latvijā arī iepriekš spriests par to, ka nelaulātiem dzīvesbiedriem nelaimes brīdī trūkst juridiskās aizsardzības. "Ne vienmēr tas ir stāsts par to, ka cilvēks negrib ģimeni, negrib precēties. Ir 21. gadsimts. Jāpadomā arī par to, kur tu dzīvosi, ko tu darīsi, kā profesionāli attīstīsies. Mūsu kāzas bija plānotas diezgan ilgi," Māra saka.

Māra un Jānis savā kāzu dienā vēlējās nevis sarakstīšanos dzimtsarakstu nodaļā kā darījumu pēc abu kopīgā mājokļa iegādes, bet gan kā svētkus sev, saviem tuviniekiem un draugiem. Tostarp arī mūziķiem ārvalstīs, kur viņi studēja. "Tam vajag naudu, bet, ja tu esi tajā gadā nopircis dzīvokli, tu nevari tajā pašā gadā arī vēl taisīt kāzas 100 cilvēkiem," paskaidro Māra. Dienā, kad notika nelaime, ielūgumi uz kāzām viesiem jau bija izsūtīti. Tā kā laulībām bija jānotiek baznīcā, tur arī pāris apmeklēja pirmslaulību kursus. Nelaime skaidri atklāja to, ka, lai arī viņi bija paši tuvākie cilvēki – viens otram mūža mīlestība, tomēr likuma priekšā viņi ir sveši cilvēki.

Turklāt, kas ļoti būtiski, Jāņa ģimene Māru uztvēra kā savējo, atbalstīja un dziļi izprata situāciju. Taču, saskaroties ar valstī iedibināto kārtību, ar to bija par maz. Pat tik labvēlīgos apstākļos process tāpat izvērtās ilgs, sarežģīts un dārgs. Taču šis stāsts nav tikai abu gādāto jumtu virs galvas, arī par negaidītām atklāsmēm cilvēku savstarpējās attiecībās.

Pēc intervijas portāls "Delfi" nolēma šo rakstu veidot kā Māras stāstu. Viņa vēlējās, lai to uzzina, taču vienlaikus – pašu personīgāko no viņu dzīves, piemēram, kā notika bildinājums, – viņa patur sev.

Divi jauni mūziķi. Stāsta sākums

"Vairs nav padomju laiki, kur tevi vienkārši iekārto darbā. Es domāju, tas jau kļūst aizvēsturiski – pabeidzam skolu, uzreiz apprecamies, tad es sēžu mājās ar bērniem un vīrietis nes mājās mamutu. Jā, un vai vispār mamutu?

Jānis bija superzinātkārs, ļoti, ļoti gudrs un viens no vai pat pats tolerantākais cilvēks, ko zinu! Viņš visiem lika justies tā, kā viņi vēlas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!