"Šī gada 18. jūlijā Tukuma miests svinēja savu 575. dzimšanas dienu. Tas ir nosacīts datums, jo cilvēki Tukuma novadā dzīvoja krietni senāk. Par to liecina arī Tukuma pilskalna izrakumi.
Savu 25. dzimšanas dienu svinēja arī senais pils tornis.
Šajā dienā Tukuma muzejā tika atklāts Tukuma 42. zemessardzes bataljonam veltītā izstāde.
Izstāde būs skatāma Tukuma muzeja filiālē "Pils tornis". Zīmīgi, ka Dobeles 51. zemessardzes bataljona emblēmā ietverts arī Tukuma ģerbonis. Jo Tukuma zemessardzes 41. bataljons tika apvienots ar Dobeles bataljonu. Šodien to komandē majors Aivis Vācers.
Tukuma miesta dibināšanas svētkos bija vairāki pasākumi, tajā skaitā "Stirnu buka" skrējiens vairākās kategorijās.
Pie senās pils torņa sienas bija skatāmi stendā izvietoti arheoloģiskie atradumi, kuri iegūti, veicot arheoloģiskos izrakumus netālu no Tukuma evaņģēliski luteriskās baznīcas pamatiem. Viduslaikos ap katru baznīcas bija kapi. Tas bija līdz Krievijas impērijas Katrīnas Lielās "ukazam". Kapus pie baznīcām aizliegt.
Pasākumā piedalījās arī Tukuma evaņģēliski luteriskās baznīcas pārstāvji, jo Tukuma baznīcai ir ļoti sena vēsture. Tā cieši saistīta ar seno Tukumu. Var apskatīt baznīcu un tās torņa mūrus no laukakmeņiem. Tie, acīmredzot, ņemti no senās Livonijas pils mūra atliekām (mans pieņēmums). Aplūkot Tukuma apkārtni var no baznīcas torņa augstumiem. Tukuma vēsturi var izzināt, iegādājoties unikālu baznīcas vēstures grāmatu. Gravīras, hercoga dāvātā lielā Bībele, fotogrāfijas, vēsturiskie dokumenti un vēstījumi. Šai grāmatai jābūt katra Tukuma patriota grāmatu plauktā. To varēs lasīt bērni un viņu bērnu bērni.
Tomēr visu svētku "nagla" bija Araisis un mūzikas ansambļa "Trejasmens" organizētā vēsturiskā rekonstrukcija.
Arī es izmēģināju roku šķēpa mešanā. Varu dot padomu tiem, kas trenējas mest granātas, mest ar šķēpu mērķī un šaut no kaujas pistoles. Nesteidzieties tūlīt mest un šaut! Skatieties uz mērķi, paceliet roku uz mērķi, tad vairākas reizes domās nospiediet pistoles gaili. Pēc tam veiciet sausos treniņa šāvienus un metienus. Ļaujiet iedarboties ģenētiskajai atmiņai. Jāatceras divi galvenie noteikumi. Pirmkārt, nekad nevērsiet ieroci cilvēku virzienā! Pat tad, ja esiet 100 procenti pārliecināts, ka lode nav stobrā. Pat izjaucot un tīrot ieroci. Otrkārt, pirms treniņa un sacensībām nedrīkst lietot alkoholu. Nekādos daudzumos.
"Trejasmens" ir folkloras kopa. Tie ģērbti senlatviešu tērpos. Izpilda dažādas tautiskas mūzikas kompozīcijas. Araisis ir apvienotais vēstures entuziastu sabiedriska organizācija. Viņi restaurē vēsturiskos notikumus. Pārsvarā viduslaiku bruņinieku tērpus, bruņas un cīņas paņēmienus. Tajā ietilpst arī pārstāvji no Ropažu novada. Abu šo kopu darbība ir pārsteidzoši autentiska. Pat man, vecam armijniekam, nācās atzīt, ka līdz galam nezināju karogu nozīmi kaujas laukā. Arī skatītāju neticami ātrā apmācība virzīties ierindā ar vairogiem un šķēpiem likās fantastiska. Savā jaunībā skatījos pēc poļu rakstnieka Henriha Senkēviča (1846-1916) romāna "Krustneši" tāda paša nosaukuma filmu. Arī filmu "Bruņinieka stāsts". Galvenajā lomā Hīts Ledžers (1979-2008). Neskaitāmas līdzīgas mākslas un dokumentālās filmas. Varu teikt vienu - malači!
Arī "Trejasmens" mūzikas uzvedums izsauca asociācijas ar Andreja Pumpura (1841-1902) "Lāčplēsis"" eposu. Kad atskanēja tāšu un dzīvnieka raga taures, tūlīt prātā nāca Rūdolfa Blaumaņa (1863-1908) balāde "Tālavas taurētājs". Es sapratu, ka latviešiem vajadzēja veidot savu valdītāju vadībā zemessardzes vienības, jo vajadzēja aizstāvēt savu sētu, zemi un darba augļus. Gadsimtiem ilgi bija cīņa pret vācu krustnešiem, Ivana Bargā zvērībām, Zviedrijas iekarotājiem, poļu paniem vai Pētera I karaspēka cietsirdību.
Tālākā vēsture mums ir zināma. Ja Saules kaujā uzskaitīja tikai kritušos bruņiniekus, tad šodien stāvoklis ir mainījies. Mēs esam valstisks formējums. Mūsu tauta ar pateicību un godu atcerēsies tos, kas dien Latvijas armijā un Zemessardzē.
Leons Stiprais,
Tukums, 2020. gada 21. jūlijs."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
