Pēc tiesībsarga sūdzības Satversmes tiesa (ST) ierosinājusi lietu par 2020. gada valsts budžetā noteiktā finansējuma apjoma ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam atbilstību Satversmei, portāls "Delfi" uzzināja tiesā.
ST 4. kolēģija 3. augustā ierosinājusi lietu "Par likuma "Par valsts budžetu 2020. gadam" programmu un apakšprogrammu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai, ciktāl tās neparedz Veselības aprūpes finansēšanas likuma pārejas noteikumu 11. punktā noteikto valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai 2020. gadā, atbilstību Satversmes 1. un 66. pantam".
Tiesa ir uzaicinājusi Saeimu līdz 5. oktobrim iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2021. gada 4. janvāris. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
Apstrīdētās likuma "Par valsts budžetu 2020. gadam" programmas un apakšprogrammas nosaka valsts finansējuma apjomu veselības aprūpes jomai.
Veselības aprūpes finansēšanas likuma pārejas noteikumu 11. punkts noteic, ka Ministru kabinets, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2019. gadam un likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021. gadam, paredz valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai vidēji gadā 20 procentu apmērā: 2019. gadā – 87 483 708 eiro, 2020. gadā – 191 227 820 eiro un 2021. gadā – 314 599 953 eiro.
Satversmes 1. pants nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, bet 66. pants paredz: "Saeima ik gadus pirms saimnieciskā gada sākšanās lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu, kura projektu tai iesniedz ministru kabinets. Ja Saeima pieņem lēmumu, kurš saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad lēmumā jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus. Pēc budžeta gada notecēšanas ministru kabinetam jāiesniedz Saeimai apstiprināšanai norēķini par budžeta izpildīšanu."
ST atgādina, ka lieta ierosināta pēc tiesībsarga pieteikuma. Pieteikuma iesniedzējs norāda uz Veselības aprūpes finansēšanas likuma pārejas noteikumu 11. punktu, kurā noteikts finansējums veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai, kas ir bijis jāparedz Ministru kabinetam, sagatavojot likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021. gadam.
Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka atbilstoši likumam "Par valsts budžetu 2020. gadam" ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam ir tikusi atvēlēta tikai daļa – aptuveni puse – no solītā papildu finansējuma. Tādēļ apstrīdētās likuma "Par valsts budžetu 2020. gadam" programmas un apakšprogrammas, kuras nosaka valsts finansējuma apjomu veselības aprūpes jomai, neatbilstot no demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas atvasinātajam un Satversmes 1. pantā tvērumā ietilpstošajam tiesiskuma principam un tiesiskās drošības principam.
Pieteikuma iesniedzēja ieskatā apstrīdētais regulējums radot būtisku valsts un sabiedrības interešu apdraudējumu. Šāds regulējums neatbilstot no Satversmes 66. panta izrietošajam likumdevēja pienākumam gādāt par ilgtspējīga valsts budžeta izstrādāšanu un pieņemšanu, tādējādi tiekot pārkāpts arī ilgtspējīgas attīstības princips.
Jau ziņots, ka pērn, pieņemot šā gada valsts budžetu, Veselības aprūpes finansēšanas likuma prasība par algu celšanu netika izpildīta, un tas izraisīja ārstu protesta akcijas, kā arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības pievienošanos parakstu vākšanas iniciatīvai, lai rosinātu tautas nobalsošanu par 13. Saeima atlaišanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
