Foto: Saeimas administrācija

Diviem frakcijas "Attīstībai/Par" un vienam "Saskaņas" deputātam nobalsojot par, četriem deputātiem balsojot pret, četriem atturoties un diviem deputātiem balsojumā nepiedaloties, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izbeidza pirms divām nedēļām ierosināto lietu par deputāta Jāņa Iesalnieka (NA) iespējamo Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumu, mikroblogošanas vietnē "Twitter" retvītojot kādu ierakstu.

22. jūlija komisijas sēdē lieta tika ierosināta pēc "Attīstībai/Par" frakcijas vadītāja Daniela Pavļuta frakcijas vārdā rakstītā iesnieguma un tās izskatīšana turpināta trešdien, 5. augustā, kad lietai tika pielikts punkts. Iesalnieka rīcībā deputāta ētikas pārkāpumu saskatīja Ilmārs Dūrītis (AP), Andris Skride (AP) un Vitālijs Orlovs (S). Pārkāpumu nesaskatīja Raivis Dzintars (NA), Janīna Kursīte-Pakule (NA), Linda Ozola (JKP) un Normunds Žunna (JKP). Balsojumā atturējās Aldis Adamovičs (JV), Ainars Latkovskis (JV), Atis Zakatistovs (KPV LV) un Iveta Benhena-Bēkena (KPV LV), bet balsojumā nepiedalījās Jānis Vucāns (ZZS) un Janīna Jalinska (ZZS).

Pavļuts iesniegumā komisijai rakstīja, ka 13. jūlijā sociālajā tīklā "Twitter" novērojs, ka Iesalnieks ir kopīgojis ierakstu, kuram pievienots attēls ar teksta norādi "NO LGBT BRĪVA ZONA", kas saistīts ar sociālā naida un nesaticības izraisīšanu pret noteiktu sociālu grupu – LGBT personām Latvijā – un pirmšķietami norāda uz Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumiem.

Atsaucoties uz vadlīnijām ""Naida noziegumu" identificēšanai un izmeklēšanai", Pavļuts norādīja, ka Krimināllikuma 150. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvo pusi veido darbības, kas vērstas uz naida vai nesaticības izraisīšanu atkarībā no personas dzimuma, vecuma, invaliditātes vai jebkuru citu pazīmju dēļ. Lesbietes, geji, biseksuāļi un transpersonas, kas tiek apzīmētas ar abreviatūru "LGBT", ir Krimināllikuma 150. panta noziedzīgā nodarījuma objekts jeb sociālā grupa, pret kuru tiek vērstas noziedzīgā nodarījuma darbības – sociālā naida un nesaticības izraisīšana.

"Konkrētajā gadījumā noziedzīgais nodarījums ir veikts ar fotoattēlu, kurā tiek stilistiski attēlota emblēma, kura apzīmē no noteiktas sociālās grupas – LGBT personām – brīvu zona. Papildus jānorāda, ka minētais ieraksts tekstuāli līdzinās otrajā pasaules karā izmantotajam apzīmējumam "judenfrei" jeb "brīvs no ebrejiem", kas tika izmantots kā apzīmējums teritorijām, kur ebreji tika izvesti vai noslepkavoti," komisijai vēstīja Pavļuts.

Šajā gadījumā "Twitter" ierakstam ir augsta publiskuma pakāpe un minētā ieraksta komentāru sadaļā ir novērojama stipra sabiedrības polarizācija, un minētais ieraksts rada naidu raisošu attieksmi pret LGBT personām, norādīja Pavļuts.

"Personai nav obligāti jābūt apstrīdēto izteikumu vai citāda veida naida izpausmju autoram. Noziedzīgā nodarījuma objektīvā puse var izpausties arī, izplatot citu personu izteikumus, kas vērsti uz naida kurināšanu. Noziedzīgā nodarījuma sastāva konstatēšanai šādās lietās svarīga būs personas subjektīvā attieksme un motivācija, veicot šādas darbības. Konkrētajā gadījumā Jānis Iesalnieks ir veicis "Twitter" ieraksta pavairošanu (retweet) t.i. ir kopīgojis šo saturu, padarot to publiski pieejamu neierobežotam lietotāju skaitam," norāda Pavļuts.

Norādot, ka ar šo Iesalnieka rīcību, vērsts būtisks kaitējums pret noteiktas sociālās grupas Satversmē un Latvijai saistošo starptautisko līgumu noteikto pamattiesībām, Pavļuts aicināja komisiju savas kompetences ietvaros izvērtēt Saeimas deputāta Iesalnieka rīcību, atbilstoši Saeimas deputāta ētikas kodeksa 1., 4., 5., 6., 7., 8., 16., 20. punktam.

Trešdien turpinot pirms divām nedēļām iesākto diskusiju, Pavļuts deputātus informēja, ka starplaikā tiesa Polijā ir lēmusi, ka šādi saukļi par no LGBT brīvu zonu ir pretrunā Polijas konstitūcijai. Komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule, kura iepriekšējā sēdē nepiedalījās, gan piebilda, ka "mēs dzīvojam Latvijā".

Pavļuts arī atgādināja, ka runa ir par augstas amatpersonas – Saeimas deputāta – rīcību, pavairojot aizskarošu vēstījumu pietiekami plašam sekotāju lokam. "Vārds ideoloģija neatbrīvo no visa, un tās ietvaros nevar pārkāpt Satversmi," sacīja deputāts.

Diskusijā Iesalnieks atkārtoja, ka nav pamata sodīt deputātu par to, ka viņš iesaistījis diskusijā par to, kā pareizāk tulkot Polijas lielā laikrakstā publicētas emblēmas nosaukumu, jo runa bijusi tikai par tulkojumu nevis atbalstu konkrētai emblēmai. Iesalnieks pauda bažas, ka sodi par retvītošanu var Latviju vest Krievijas "demokrātijas" virzienā, kur cilvēki par šādām lietām nonāk cietumā.

Iesalnieka frakcijas biedrs Raivis Dzintars, uzsverot, ka nedrīkst diskriminēt un nosodīt cilvēkus iedzimtu īpašību dēļ, aicināja nodalīt cilvēka viedokli no citāta, ko tas retvītojis un papildinājis ar paskaidrojumu. Dzintars nesaskata kolēģa rīcībā ētikas pārkāpumu, norādot, ka par atšķirīgām ideoloģijām ir jādiskutē, nevis jāsoda kā par ētikas pārkāpumu.

Deputāts Ilmārs Dūrītis (AP) gan skaidroja, ka retvītošana tāpat kā dalīšanās vai "like" pogas piespiešana feisbukā nozīmē pārpublicēt un pavairot konkrēto diskriminējošo un daudzus cilvēkus aizskarošo vēstījumu. Dūrītim arī neesot skaidrs, kā var atdalīt ideoloģiju no konkrētiem cilvēkiem. Viņš aicināja Iesalnieku no sirds atvainoties aizskartajiem cilvēkiem, tādējādi mīkstinot savu vainu nodarījumā.

Kursīte-Pakule diskusijā atzina bažas, ka šādi precedenti var pavērt ceļu cenzūrai, jo cilvēki retvīto ne tikai to, kam viņi piekrīt. Deputāte norādīja, ka Iesalnieka uzskati par atbalstu tradicionālajai ģimenei, kas atbilst arī Satversmē noteiktajam, ir zināmi, un par to viņam neko nevar pārmest.

Kursīte-Pakule piekrīt Dūrīša teiktajām, ka katram tekstam ir konteksts, tomēr postmodernisma laikmetā visbiežāk cilvēki saskata tādu kontekstu, kādas ir viņu gaidas un fantāzijas. Deputāte pārmeta Pavļutam, ka ar šādu rīcību viņš novēršas no paša frakcijas pārstāvētajām liberālajām vērtībām, ka cilvēki ir brīvi paust savu viedokli. Turklāt diskusijai par šādiem jautājumiem vieta ir medijos, nevis Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, uzskata Kursīte-Pakule. Viņa pārkāpumu Iesalnieka rīcībā nesaskata, bet nevis tādēļ, ka ir vienā frakcijā, bet tāpēc, ka ir pret cenzūru un retvītošanas ierobežojumiem.

Deputāts Ainars Latkovskis (JV), kurš balsojumā atturējās, sacīja, ka neatbalsta konkrēto Iesalnieka rīcību, taču balsojumā vadās no savas personīgās pieredzes, kad par tvītu tika iesūdzēts tiesā 2013. gadā un pēc trim gadiem tiesu uzvarējis, kā arī no bažām par līdzīgu situāciju, kā veidojas ASV, kur līdzīgi domājoši cilvēki veido savas atsevišķas mikroblogošanas vietnes un noslēdzas savā burbulī. "Ir labāk, ja Iesalnieks pauž savu viedokli kopējā vietnē un ir redzams," uzskata Latkovskis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!